Paldies, ka padalies ar nodarbībās gūtajām gudtrībām.
Savulaik, kad vēl nemācēju nostiprināt diegu ar turp šurp šuvumu, tad sēju mezgliņu, nu re, kā labā ateljē.

PALDIES!

Ja, jā, jā, es VIENMĒR piediedzu un VIENMĒR sasienu diegu galiņus. Man to skolā iemācīja :D Kad skatos bildes, kā citas dara ar tām adatiņām, tad liekas, ka es kaut kā pa veicai modei rīkojos :D Turklāt, ja šuju tā ar adatiņām, tad pēc tam man pilna mute ar viņām, jo ņemot laukā nevis saduru spilventiņā, bet turu ar lūpām :D tāds man niķis, no kura nevaru tikt vaļā :D

kāds feins īsais ieskats šūšanas mākslā - jāsaka, ka sajutos baigā profesionāle, jo to visu zinu :), lai gan ar šūšanu esmu uz lielu "Jūs".

Kaut gan, visu laikam tomēr nezinu, jo 4.punktu īsti nesaprotu - ko tieši nogludina un kā pēc tam ar šujmašīnu var šūt???

:) Interesanti izlasīt, ir , protams, savs viedoklis, bet baigi atgādināja skolas laika mājturības stundu. Laikam pasniedzēja ir vecā kaluma meistars.

Paldies par atgādinājumiem! Es zinu par tiem, bet bieži grēkoju un maz no tiem ievēroju tieši, kā, Laine, Tu, minēji - laika ekonomijas dēļ!
Mazgāšanu tā paša laika ekonimjas dēļ aizstāju ar mitru gludināšanu - arī "labi" saraujas. Labumi no šī, ko esmu atklājusi - nesaburzās tik ļoti, cik izmazgājot - īpaši Mežrozes kokvilnas audumi: ja tie mīkstākie, tad pēc mazgāšanas izskatās kā jau vairākkārt lietoti. Vēl nav jāgaida kamēr iziet skalošanas/mazgāšanas cikls, nav jākarina, vēl jo vairāk, ja nav kur izkarināt un nav jāgaida izžūšana. Par žūšanu vēl - ja nu nerodas brīvs brīdis tieši īstajā gludināšanas stadijā, tad tas viss žūstošais var iekalst un izgludināt tādu jau ir sarežģīti. Un kad tad es šūšu savus ķiņķēziņus?! :D
Bet tām, ka šuj apģērbu, šie nosacījumi ļoti nepieciešami kvalitātei.

Inese... Pieņemsim, ka piediegto kabatu nogludina pirms piešūšanas...
Iveta - tur jau tas prieks, ka katram ir viedoklis!
Droši padalies! Veido šo rakstu interaktīvu!

Tikai meitenes - neviena no mums ar adatu rokā nav piedzimusi, tāpēc raksts vairāk domāts entuziāstēm, iedvesmotām meitenēm, kuras sasparojušās nopirkt šujmašīnu un nu nezin, no kura gala sākt!

Sintija - piekrītu! Pasniedzēja savus teikumus tendē uz apģērbu (kostīmu, kleitu) šūšanu! Vai tad plīša zaķim nu iesim visu gludināt?

Bet vai tad zināšanas par to, kā ir teorētiski pareizi mūs nepadara gudrākus un pārliecinātākus?

Good for nothing - es ar tās adatiņas mutē bāžu.:) Cenšos to darīt, kamēr mazie neredz, bet pārsvarā jau gan tas notiek neapzināti...

Piemēram, par auduma mazgāšanu.
Es to jau minēju portālā www.calis.lv rokdarbnieču tēmā "Šujam pašas"- man ir fobija uz svaigiem veikala audumiem, vienmēr tos izmazgāju- zinot to ķīmijas procesu, kam cauri iet diegs, beidzot jau ar veikala plauktā izvietoto baķi (tas pats attiecas arī uz apģērbu, kas nav virsdrēbes). Nu lūk, un mazgājot es noteikti apstrādāju malas, citādi, reizēm audums var saiet tādās "lupatās", šo man savā laikā skoloja tekstilmākslas pasniedzēji. Tas pats lins, ja tas ir irdens, es NOTEIKTI apstrādātu malas, pirms lieku veļasmašīnā! viss citādāk, ja saudzīgi mazgā ar rokām, tad tas mazāk nozīmīgi.

Nu par to piediegšanu, es domāju, te nav ne slinkums pie vainas- katra jau saprot, kad vajag piediegt un kad nevajag, kā kurai ērtāk, ir lietas, kur es labāk to izdaru, ir lietas, kur saspraužu un sanāk pietiekami perfekti.

Par mezgliņiem ar....tas tiešām laikam pie kādas smalkas zīda kleitas piederīgi. Man liekas, ka tīri smuki sanāk nošūt turp un atpakaļ, ka nemana.

Par marlīti- neprasās..hmm, nezinu, man ir labs gludeklis- ir gan tvaiks, ir gan smidzinātājs (man liekas mūsdienās visi gludekļi tagad tādi).

Taču, noteikti stāsti, gan jau kas noderīgs ir un būs. Man noder 6. punkts, par 7. nebūtu nekad ienācis prātā, ka tā ir problēma:)- kur var tur šuju ātri, kur nevar tur samazinu gaitu, vai vispār pa dūrienam nākas šūt, lai ir perfekti!

Jā, un par kursiem, forši būtu ja būtu, kursi especially for ME:)))! Cik pētu Burdu, liekas, ka būs naudas izmešana, vienā jomā par daudz prasmju, citur būs, ka pasniedzējam būs jāstāsta man tas, kas nav iekļauts programmā, lai man pielektu par ko lieta grozās:D

piebilde par audumu mazgāšanu - var vienkārši samitrināt ar ūdeni, uzpūš ar špurcamo ( nu tādu, kā logus kad mazgā, pudeli...) un vēl - ne visus audumus var un vajag mazgāt... visvairāk grēko veikali un mēs pašas, jo pērkot audumus, normāli būtu, ja viekals iedotu un mēs uzprasītu informāciju ( rakstisku) - kā tad īsti kopt konkrēto audumu, kāds sastāvs... jo tālāk kad apģērbs jau gatavs - ar nemazgājamiem sākas problēmas, jo neviens vairs neatceras - kāds tad bija sastāvs, kā tīrīt, ķīmiskājā tīrītavā jālūdzas lai tak ņem un tīra.... un par sekām neviens protams neatbild. Bet tas nu tiešām vairāk uz apģērbiem, ne rotaļlietām.

Paldies par dalīšanos padomos!
Tā kā es gan vienmēr sadiedzu, gan mezgliņus sienu, gan šuju lēni, bet ar rezultātu vienalga neesmu apmierināta (un tāpēc šuju maz), tad jāsecina, ka vaina laikam būs tai auduma iepriekš (ne-)mazgāšanā. :)

DeDze - pulverizators ir tā štelle! Par to es arī padomāšu....

Vineta - vēl jau ir tāda lieta kā treniņš!Jo vairāk šuju, jo labāk sanāk!

Hello Laine
Nice to find your blog! I'm reading the english translation which is very cute at times! See you again soon.
Amber (MamaMoontime)

paldies, nu sapratu, ko tu domāji :) (es ar "vīli" sapratu tās, kuras atloka un piegludina, ķipa sānu vīles, tāpēc nepieleca, kā pēc tam ar šujmašīnu tikt klāt :D...)
Bet ja tā godīgi, tad atceroties man mācīto - mums kā reizi teica, ka nevajagot gludināt piediegto, jo tad iegludinās piedieguma līnija ar visiem caurumiem un iespējamām krokām, ja tā stingrāk piediegts...
Jāatzīst - ka ir labi visu šito zināt, jo tad uz "pareizo zināšanu" un savas pieredzes bāzes var veidot savu īpašo rokrakstu :)
Paldies, ka atgādināji šīs patiesības

Kārtējo reizi priecājos, ka šis ir mans mīļākais blodziņš :) Un milzīga pateicība par to, ka nesavtīgi dalies ar savām zināšanām, kļūdām, pamācībām. Vakar pašrocīgi uztapināju pirmās ūziņas savam puikam un esmu par to ļoti lepna. Tiesa, tās tapa no mantotas zilrūtainas meiteņu kleitas piedurknēm un daudz darba jau neprasīja. Bet tomēr - pašas veikumiņš. Un galvenais, ka mazais dikti piemīlīgi izskatās. Un tavi padomi ir labi bruģakmeņi ceļā uz citiem darbiņiem. Arvien tik brīnos, kā jūs, blogu mammas, varat visu - gan šūt, gan lasīt, gan blogot, gan ēst taisīt un bērnus audzināt. Nu īstas supermammas. Un tas ļoti iedvesmo arī mums, citām, nesēdēt dīkā :) Paldies, ka jūs esat :)

Ir prieks ka kāds padalās ar padomiem un zināšanām. Kaut šuju jau, var teikt, no bērnu kājas, tik un tā man tie šuvumi parasti tādi kaut kādi ķēķa varianti sanāk. Nekad nav bijis laika un apņemšanās skoloties nopietnāk. Kaut sev jaunībsdienās sev blūzes, svārkus un pat kurtkas šuju, ja būtu jāparāda oderes puse ..... uuuu labāk nē :)))) Nu tad esmu apņēmusies druksu paskoloties ar, un prieks, ka ir cilvēki, kas dalās savās zināšanas. :) Paldies par padomiem. :)

Paldies,Laine,ka padalies ar jauniegūto info!
Jā,man īpaši piekliboja Tevis minētais 6.punkts,kura dēļ arī mana " mašīnīte" nedēļu pavadīja šujmašīnu servisā!Izzrādās bija " sarauti" mehānismā diegi!

5.punkts-man kādreiz mācīja, ka pēc vīles nošūšanas, ar abām rokām vīli novelk uz vienu un otru pusi, lai diegs iztaisnojas vienmērīgi. Tas attiecas uz taisniem, gludiem gabaliem. Tā var iztaisnot diegu"krunkas" un garie diegu gali attiecīgi "ieraujas" vīlē. Un tad arī tos mezgliņus sien, lai vīle nenāk vaļā.

Runājot par marli- lai cik labs gludeklis, nekad nevar zināt cik "labi draudzēsie" audums ar gludekli un , lai izvairītos no spīdīgām vīlēm, tomēr iesaku izmantot marli. Jo šai reakcijai nav nekāda sakara ar labu vai sliktu gludekli, bet gan to, kā audums reaģē uz karstumu.

Man kā reiz kursos māca diegu galus nevis sasiet mezgliņā (ar dažiem izņēmumie, kur to nevar izdarīt), bet nosūt turpu šurpu. Un kam tad ir domāta tāda funkcija šujmašīnā?
Un par marli - jāpiekrīt IevaiA, nevar zināt kā audums reaģēs uz karstumu, būs vai nebūs spīdums.
Vineta - ja šuj maz un rezultāts tevi neapmierina, tad diez vai pie vainas būs apstāklis, ka audums nav pirms šūšanas mazgāts.