Nu, jā, jau teicu, ka man janvāra sākums ir īpašs laiks. Jo manā uztverē gadu mijai ir liela psiholoģiska nozīme. Manī iekšēji notiek atvadas no vecā, liekā un atbrīvojas telpa jaunajam. Ļoti izjūtu to "baltās, tīrās lapas efektu". Un apņemšanās!!! Tā janvārī ir tik spēcīga, ka īsā laika posmā tiek izdarīti daudzi, DAUDZI iekrātie darbi.


Vakar mums pus mājā pazuda elektrība - tik interesanti! Augštāvā nebija ne gaismas, ne TV, lejā nebija tikai ūdens, taču apkure darbojās. Tā nu sēdēju virtuvē, visi saldi dusēja, bet es, ietinusies pledā, izmantoju laiku līdz 3:00, lai rakstītu dienasgrāmatu mazajiem. Nebiju to darījusi jau pusgadu. Kad piedzima Niklāvs, visu smalki datēju īpašā kladītē. Tika atzīmēta pirmo zobiņu parādīšanās, cietie vēderi, pirmie soļi, jēziņ, pat pirmās un nākamās iesnas!... Kad piedzima EmSī, rakstīju dienasgrāmatu vairāk tāpēc, lai māsa netiktu apbižota... Tad bija posms, kad brīvā brīdī ~ reizi mēnesī paķēru abu bērnu dienasgrāmatas un uzrakstīju nelielus kopsavilkumus ar bērnu jaunajām iemaņām, prasmēm un sasniegumiem. Līdz pat posmam, kad kladītes stāvēja plauktā un klājās ar putekļiem. Bet vakardien informācija atkal tika kopsavilkta un svešvārdā runājot - "apdeitota" ! :D  (Vai var būt vēl neglītāks vārdiņš, kā "apdeitota"? ) 
Un nu maniem mazajiem nākotnē būs lasāmviela!


Jauns gads sākts ar nozīmīgu darbu un tieši tā arī tiks turpināts!!! Oficiālais miera, atpūtas un slinkošanas laiks pagājis un nu ir pirmdiena - darba diena jaunā gadā! Uz priekšu, aiziet! Vēl vienu kafiju un došos kārtot darbistabu lai jau pavisam drīz tajā atkal taptu lielāki un mazāki rokām darināti šedevri!