Labas ziņas - mēs bijām "skolā" un izdzīvojām! :D:D:D:D

Labi, nu, es mēdzu dramatizēt. Taču dažām no jums iepriekšējā raksta komentāros izdevies sadramatizēt ne mazāk :D:D:D! Nu tas taču bija mans THE mirklis! Mirklis pirms lielā notikuma! Sajūtu ekspresis! 

Labas ziņas - mēs bijām "skolā" un izdzīvojām! :D:D:D:D

Tagad, kad pirmās divas "skolas" (neuzdrošinos to nosaukt citādi, jo Niklāviņš apgalvo, ka ir liels puika un iet skolā) dienas aiz muguras, es dziedu drusku citu dziesmu!

Pirmkārt - Niklāvam "skolā" patīk. Patīk, ka var uzrunāt skolotāju un paprasīt vai drīkst šito un to - tas laikam liek viņam izjust situācijas svarīgumu. Redzu viņu iedzīvojamies kaut kādā multenēs noskatītā b/d audzēkņa lomā - ar visiem "lūdzu" un "paldies"! Ir tik interesanti pavērot, kā puika pārvēršas un pielāgojas savai jaunajai situācijai. :) Turklāt jau pirmajās minūtēs Niklāvs un puisēns Arvis kļuva par "draugiem"! Temperamentu savienojamība šķiet :)



Otrkārt - šīs dienas bijām uz "skolu" tikai līdz pusdienai un visu laiku klāt biju es. Tas noteikti man liedz uzzināt, kā īsti uzvedīsies mani bērni dārziņā, taču ļauj pavērot pārējo - pārējos vecākus, citus bērniņus, "skolas" apstākļus, audzīšu darbu, mācību materiālus/rotaļlietas.... Pagaidām man nav nedz komentāru, nedz aģitācijas ;), nedz viedokļa - tikai pamazām kaut kur smadzenēs failā "bērnudārzs" noslāņojas jaunais informācijas apjoms. Un briest jauni rokdarbi un idejas - ceru, ka audzīte būs pretimnākoša! :D


Treškārt. Laikam brālis šogad dārziņā startēs viens. Čikai sācies divgadnieku/trīsgadnieku niķu periods. Un pastiprināta pieķeršanās man. Ja pirmos divus gadus Emis "opā"
neprasījās gandrīz nemaz, tad tagad tas ir TOP vārdiņš un es tieku kontrolēta ik uz soļa. Ja tā, tad tam ir savs iemesls un iespējams, ka līdz jaungadam mēs varētu padzīvoties pa māju . Varbūt, ka tāda atpūšanās māsai no brāļa nāks par labu abu attiecībām... Dažkārt taču vajag ļoti sailgoties! Pieļauju Čiku vest uz dārziņu tikai vienu dienu nedēļā.



Un rezumējot...

 Bērnu ievietošana dārziņā nav mūsu pašmērķis. Dieviņš dāvājis mums situāciju, kad darba dēļ nav jāziedo banāli īsais kopābūšanas laiciņš - tā bērnība tāds sasodīts acumirklis vien ir!


Tāpēc mūsu mērķis ir izmantot bērnudārzu kā papildu līdzekli bērna attīstībai, nevis kā bērnu ikdienas novietni.


Ar audzīti vienojāmies, ka Niklāvs ies dārziņa trīs dienas nedēļā (tam ir arī ekonomiski apsvērumi, jo dārziņa izbraukāšana šurpu turpu divreiz dienā mums nozīmē vairāk kā 50km, kas ir ~ 5LVL dienā degvielā vien). 
Un Emīlija pirmo pusgadu iespējams brālim pievienosies vien` vienu dienu. Nekas nav akmenī kalts - ja mazie izteiks vēlmi iet uz "skolu" biežāk - tas notiks.

Galvenais - pa šīm dienā iegūts sirdsmiers un sajūta, kā mūsmāju ritmu savienot ar dārziņu!

Vi  – (2011. gada 2. septembris 21:39)  

Hei! Jums nudien ritīga skoliņa un nebūt ne armija :)

Diāna  – (2011. gada 2. septembris 23:51)  

Es jau gaidīju šo ierakstu. :)

Inese  – (2011. gada 3. septembris 00:27)  

pamazām vien viss nokārtosies un iekārtosies: pieradīsi pie domas, ka bērni izaug un viņiem ir savs darbiņš (hi, hi, kas to būtu teicis, pašai lielais puika vēl joprojām ir mazais dēliņš :D); radīsies citas nodarbes, kas novērsīs domas no šībrīža sasāpējušām lietiņām; dzīve turpinās un viss plūst un mainās :)))
Jums tur patiešām izskatās ļoti jauks dārziņš (t.i., "skoliņa")

good-for-nothing  – (2011. gada 3. septembris 08:18)  

es arī katru dienu skatījos, vai tik nav ieraksts par bērnudārzu :D
es brīnos, ka Tava Emīlija neprasījās rokās, man citreiz ar savējo uz rokām sanāk rīta biezputru vārīt, un zeme viņu nolikt nevar nepakam - turās pie manis kā mazs mērkaķītis :D

Sarkanā Biete  – (2011. gada 3. septembris 14:01)  

Tiešām, vari priecāties, ka tavā gadījumā bērnudārza apmeklēšana ir izvēles jautājums un nevis skarbā nepieciešamība:(

Dārziņš jums tiešām ļoti demokrātisks izskatās, ja jau ļauj mammām piedalīties iesildīšanās procesā...

Ierakstīt komentāru