Kamēr čaklās roku darbinieces ada cimdus un zeķes, es teju vai jūtos kā tāds baltais zvirbulēns. Jo, lai arī zeķes adīt protu un man patīk, man tam vienkārši nav laika! Drusku sapņoju par dienu, kad varētu ar adatiņām ierušināties dīvānā un savā tradicionālajā labiskajā/kreiliskajā kaut ko jauku uzcakalēt!

Un, it kā kad pats Visuvarenais būtu sadzirdējis manus biklos pīkstienus pēc siltiem adījumiem, no mammas Jelgavas dzīvokļa pie manis ieradās paciņa - pēdējais, ko viņa uzskata par pašai nederīgu un atsūta man.

Te nu viņi ir - divi pāri Retro cimdu! (Jā, arī 1991. manā uztverē ir retro :D) Gan dūraiņi, gan pirkstaiņi! Hē! Un pašai nemaz nebūs pat adata jāpakustina!

Paciņā bija arī vairāki smuki mazi galdautiņi, viens no tiem izšūts - ne izcilākais krustdūriena paraugs, bet roku darbs - un tas ir galvenais!




Vēl no Jelgavas pie manis atbrauca divi mazi, balti plauktiņi. It kā prasās pēc pārkrāsošnas, un tomēr - kaut kāds šrms viņiem ir arī ar visām pabružātajām malām. viens no plauktiņiem nu ir rotaļu virtuvītes sastāvdaļa.


Un ievērojāt to nelielo balti /izšūto maisiņu?

Tas ir viens no maniem pēdējiem Second hand guvumiem! Mazs, izšūts maisiņš , kurā iekšā ir 6 sīki rotaļu tējas krūzīšu paliknīši - uz katra izšūta puķīte - apžēliņ! Šito smalko darbu!


Lai radoša jums šī pa ilgiem laikiem pirmā lietainā diena!