Daži sīkumi EmSī.
01:40
Emīljai šodien ap pusdienlaiku rokassāpe pārgāja kā nebijusi! Secinājums - laikam jau abos gadījumos pie vainas kāds no vietas izlecis kauliņš.... Šausmīgi jau skan... Bet nu jau mazā trako uz nebēdu un man nav lielāka prieka, kā vērot savu bērnu dzīvespriecīgu un veselu!!!
Teicu, ka uzšuvu Emīlijai lelli-bēbi. Tas sanāca pavisam nejauši - man padomā šūt rotaļlietu kādam citam bērniņam, tāpēc nolēmu patrenēties. Paņēmu rozīgu trikotāžas t-krekliņu no saviem krājumiem un tīri uz aci sāku piegriezt detaļas:
Pavisam drīz savu pirmo brēcienu piedzīvoja mazs rozā bēbulis, kuram vārda pagaidām gan vēl nav. Grūtības šoreiz man sagādāja bēbīša seja. Nekādi nespēju sakombinēt acu, deguna un mutes proporcijas un formu. Acis piešuvās pārāk lielas - tās vajadzētu pāršūt, bet EmSī skaļi protestē ik reizi, kad nesu lelli uz darbistabas pusi :D Pamanījos vien vienreiz pamainīt deguna formu un, kamēr mazā guļ, vairākus lūpu variantus, kamēr sadusmojos un iebāzu bebukam mutē knupi! Nezinu, ko par to teiktu valdorfieši un citi bērnu rotaļlietu eksperti :DDDDDD
Emīlija savu bēbīti uzreiz iemīļoja, un tagad tas guļ viņas gultā un sargā mazās naktsmieru!
Savukārt šodien aiz gara laika nolēmu reciklēt vienu feinu oranžu retro dvielīti. Jo dvielīšu mums mājās netrūkst, bet apģērba gabalu, kas pasargātu Emīlijas drēbes no neizmazgājamiem traipiem, gan! Tā nu 10 minūšu laikā no dvielīša, veca trikotāžas T-krekla un auduma aplikācijas tapa burvīga, praktiska lacīte! Par lacītēm vairāk rīt!
Teicu, ka uzšuvu Emīlijai lelli-bēbi. Tas sanāca pavisam nejauši - man padomā šūt rotaļlietu kādam citam bērniņam, tāpēc nolēmu patrenēties. Paņēmu rozīgu trikotāžas t-krekliņu no saviem krājumiem un tīri uz aci sāku piegriezt detaļas:
Pavisam drīz savu pirmo brēcienu piedzīvoja mazs rozā bēbulis, kuram vārda pagaidām gan vēl nav. Grūtības šoreiz man sagādāja bēbīša seja. Nekādi nespēju sakombinēt acu, deguna un mutes proporcijas un formu. Acis piešuvās pārāk lielas - tās vajadzētu pāršūt, bet EmSī skaļi protestē ik reizi, kad nesu lelli uz darbistabas pusi :D Pamanījos vien vienreiz pamainīt deguna formu un, kamēr mazā guļ, vairākus lūpu variantus, kamēr sadusmojos un iebāzu bebukam mutē knupi! Nezinu, ko par to teiktu valdorfieši un citi bērnu rotaļlietu eksperti :DDDDDD
Emīlija savu bēbīti uzreiz iemīļoja, un tagad tas guļ viņas gultā un sargā mazās naktsmieru!
Savukārt šodien aiz gara laika nolēmu reciklēt vienu feinu oranžu retro dvielīti. Jo dvielīšu mums mājās netrūkst, bet apģērba gabalu, kas pasargātu Emīlijas drēbes no neizmazgājamiem traipiem, gan! Tā nu 10 minūšu laikā no dvielīša, veca trikotāžas T-krekla un auduma aplikācijas tapa burvīga, praktiska lacīte! Par lacītēm vairāk rīt!
18 comments
Urrrā! Lai dzīvo bebis ar aizbāztu muti!:D :D :D
AtbildētDzēstUn bez apvainojumiem! Labais bebulis...
Te Iveta, slinkums ielogoties:D
AtbildētDzēstMan ar ir savs lācīšu krājums, stāv, pusi lieto mana jaunākā atvasīte, puse gaida, kad es pieķeršos klāt sabildēt:))))Vispār pateicīga lieta, tur var tā fantazēt uz piegriezni, es vēl šuvu tādus, kur ēdieni iekšā krīt, nevis garām uz krēsliņa:))) Jaunākais gan attapīgāks- puika tomēr- visu met aiz borta:D
Smuka lācīte, mums gan dvieļi visi ar pielietojumu:))
Lelle pa savam atghādina waldorfa lelli, pēc formas:)
forša lellīte! un lacīte arī ļoti jauka!
AtbildētDzēstJauks bēbis,drīz nāks bēbju ģērbšanas laiks,tad būs jāšūdina vēl klāt drēbītes
AtbildētDzēstbebis feins - vienīgi šajā aukstumā žēl skatīties uz tā plikumiem... vajag apģērbt
AtbildētDzēstMeitenes, paldies, protams! Sasmējos par jūsu vēlmi bērniņam tūdaļ uzvilkt kaut ko mugurā - ja ņemsim to laukā tā arī darīsim, bet pagaidām mums mājās tīri omulīgi silts un uz bebi pliku nemaz, nemaz nav žēl skatīties :DDDDD
AtbildētDzēstPar to Waldorfu - nu jā - ja ņem rozā trikotāžu un darina lelli, tad varbūtība, ka tā izskatīsies Waldorf-like ir diezgan liela :DDDDDD
atkal slinkā Iveta, kura neielogojas:D- par waldorfu lellīti, tas ir manas šīsnedēļas projekts- vienās jubilejās es:D- papētīju vakar info līdz vēlai naktij, man būs bāla, ne rozā Waldorfa balerīna, vai princese, redzēsim kas sanāks- man šausmīgi dreb ļipa:D- jo svarīgi, lai sanāk:)))
AtbildētDzēstŪ, kāda jauka lacīte! Pilnīgi žēl, ka mans puišelis principiāli neatzīst mammas centienus kaut ko apsiet viņam ap kaklu. :D
AtbildētDzēstMums jau arī tā siešana posmiem notiek! un šobrīd posms, kad apsieto ap kaklu pēctam gandrīz neļauj vilkt nost! Galvenais ir prezentācija - ja pēc šūšanas paziņoju: "Re, kādu es tev, Emīlij, smuku priekšautiņu uzšuvu!", tad meita pieņem to kā savu un tik saka "mans, mans" un negrib nemaz šķirties! :DDDDDDD
AtbildētDzēstForšs bebulis! Es tik neiebraucu, kā to knupi varēji iestūķēt? Jebšu tā ir poga?
AtbildētDzēstLacītes...mjā, smuka! man tā bija smaga tēma pirmos dēla 8mēnešus, jo nespēju laces mainīt(visu laiku atgrūda ēdienu). Mums sienamas atkrita, vajadzēja viegli un ātri aizdarīt. Lai būtu vieglāk mainīt, sašuvu pēc Carter's laču parauga, aizdares vietā piešujot izpgrieztu spiedpogu no veca rāpulīša.
Vispār Emsī ir dikti smuks-košs priekšautiņš. Es arī tādu gribētu(ja man vajadzētu :)) )
Ā, lellītei derētu rociņai īkšķītis, nu pa manam ieskatam. Šodien kā reizi pētīju vienu blogu par līdzīgām lellēm:http://frokenskicklig.blogspot.com/ Varbūt noder kāda ideja!?!
es ar vakar tieši to blog pētīju- ļoti skaistas lelles, un tie vaigi- rozā, un matiņi- kā īsti....:))
AtbildētDzēstJa EmSī lellei vajadzētu īkšķi - tas tur arī būtu! ;D Jā, poga - knupis ir liela poga!
AtbildētDzēstPar lacītēm un variantiem - varētu par to vien blogu rakstīt - tik daudz to ir! Šodien tapa viena ar tevis pieminētajām spiedpogām, taču es joprojām atzīstu vislabāk tādas ar lipekļiem - sevišķi, ja attālums maināms! Mums vienu tādu uzdāvināja un pēc tās parauga sašuvu lacītes uz pagājušiem Ziemassvētkiem visiem zināmajiem lacīšvecuma bērniem!
Jūsu pieminētais blogs ir vunderbārs!
Es neierubī :D-kas tas i vunderbārs?
AtbildētDzēstMan atkal tie lipekļi nea-mazgājot vešenē saķeras pie adījumiem, plānākiem trik.aud-un tad atraujas tiem diegi(nu tiem audumiem). Dažām lacēm piešuvu divas spiedpogas, kā gāja pa strīpu rāpulim, tā i izgriezu. Tad nu tagad ir divi garumi regulējami.
Iveta-tur leļļu kursos var pieteikties:D Ja pareizi sapratu arī WEB kursos. Cenas arī ir :D, smukas, kā lelles!
vunderbārs, Zkss, ir no vācu valodas :DDDDDDDDDDDDD
AtbildētDzēstNu, tip - brīnišķīgi, burvīgi!
Nu,ja, nu ja, par tām pašām spiedpogām es jau saku, ka šodien mums tapa viena ( (es paņēmu no viena tāda body, kam uz muguras pie kakla trīs spiedenes gāja uz leju)!
Lain-te Tev jauna ideja :)) http://www.liveinternet.ru/users/3131199/post136435707/
AtbildētDzēstPaldies, Zkss!
AtbildētDzēstŽēl, ka vienīgo pašas šūto šāda tipa grāmatiņu augusta sākumā uzdāvināju pirms tam nenobildējot. šī atkal ir reize, kad kožu par to pirkstos...
Bet kaut kas man allaž tajos krievu saitos kaitina... Pārbāztība? Stila nevienotība? šis vēl ir salīdzinoši gaumīgs piemērs, tiešām... Bet citreiz pat vislabākos krievu rokdarbnieču nodomus aizēno pielnīgs gaumes izjūtas trūkums... Man vienai tā liekas?
Vienkārši citādāka mentalitāte un krāsu izjūta :) Gaume! Par to taču nestrīdas, vai ne? :)
AtbildētDzēstMan Tavi kubi liekas kičīgi. Citam varbūt-bezgaumības kalngals :D Bet pāri visam taču ir-patīk vai nepatīk BĒRNAM!
Protams, protams! Par to nav runa! To jau vienmēr uzsveru - galvenais, ka mazais sajūsmā! Tāpēc arī mammas rokas ir tieši mammas rokas - tādas, kā ir - ne pārāk perfektas, citreiz ar savu īpatnējo gaumi, bet katram bērnam savas mammas roku darinājums mīļš!
AtbildētDzēst