Vecenītes cimdiņš.
19:30
Sen, ļoti sen, ļoti, ļoti sen manam "Kādreiz jāpamēģina" sarakstam pievienojās Virtuves Cimds. Parasti, sagaidījis savu kārtu, šis darbiņš ātri vien atkal nonāca saraksta apakšgalā, jo lielveikalos izpārdošanu laikā šādus cimdus nereti var iegādāties 4 EUR robežās un loģiski, ka pie šāda apstākļu izkārtojuma Mammas Rokas drīzāk izpilda "ielikt grozā" kustību kā liekas 10 kustības pie šujmašīnas. :)
Bet pienāca viena no tām dienām, kad Radīšanas Mūza nolaidās man uz pleca un iegadījās, pietam, tieši tajā dienā man Spārītes rakstu vēl ieraudzīt. Tad nu abiem iepriekšminētajiem apstākļiem laulājoties, tapa ne tikai pats Virtuves cimds, bet arī "Īsa pamācība( tā šūšanas) mīlēšanā"...
Zilpuķainais audums ir Mežrozē iegādāts un sauc viņi to tur par galdautu audumu... Savukārt vatelīns(?), ko redzat bildē, ir mantojums no PSRS laikiem. Darbībā izrādās, ka rokas tomēr siltumu jūt cauri. Bet apdedzināties tādējādi, protams, nevar, turklāt ļoti novērtēju, ka jaunais cimdiņš ļauj rokai daudz brīvāk kustēties.
Bet sākās viss ar vienu vecu, godam nokalpojušu šmurguli, kuru vairs ne veļas pulvĒri pretī ņēma, ne manas acis. Izgriezu to uz kreiso pusi un tādā veidā tehniskā daļa man tapa vairāk kā skaidra. Uzzīmēju piegrieztni.
Izgriezu piegrieztni un tūliņ pēc tam arī paša cimda sastāvu. Nostepēju.
.JPG)
Saliku abas sastepētās cimda puses vienu uz otras un atzīmēju šūšanas līniju. Rau, piegrieztnes īkšķa siluets ievērojami atšķiras no šūšanas patiesības.
Kad biju sašuvusi kopā abas cimda puses, apmēram no cimda vidus uz augšu (sārtais lineāls norāda, no kuras vietas sāku) nogriezu audumu ļoti tuvu vīlei. Gadījumā, ja brīnāties, tas nav vis` mans izgudrojums, bet gan tehniska biezo audumu šūšanas nianse, kuru der zināt, ja vēlamais rezultāts ir skaisti liekta līnija izstrādājuma labajā pusē.
Izgriezu cimdu uz labo pusi un nošuvu gar tā apakšu slīpā diega lenti. Galā paturpināju šūt slīpā diega lenti, lai no tās izveidotu cilpiņu. Kā redziet manai šujmašīnai nav absolūti nekādas tolerances pret biezām vīlēm, un viņa to uzskatāmi parāda, raito šuvumu pārvēršot Morzes ābecē.
Bet pienāca viena no tām dienām, kad Radīšanas Mūza nolaidās man uz pleca un iegadījās, pietam, tieši tajā dienā man Spārītes rakstu vēl ieraudzīt. Tad nu abiem iepriekšminētajiem apstākļiem laulājoties, tapa ne tikai pats Virtuves cimds, bet arī "Īsa pamācība( tā šūšanas) mīlēšanā"...
Zilpuķainais audums ir Mežrozē iegādāts un sauc viņi to tur par galdautu audumu... Savukārt vatelīns(?), ko redzat bildē, ir mantojums no PSRS laikiem. Darbībā izrādās, ka rokas tomēr siltumu jūt cauri. Bet apdedzināties tādējādi, protams, nevar, turklāt ļoti novērtēju, ka jaunais cimdiņš ļauj rokai daudz brīvāk kustēties.
Bet sākās viss ar vienu vecu, godam nokalpojušu šmurguli, kuru vairs ne veļas pulvĒri pretī ņēma, ne manas acis. Izgriezu to uz kreiso pusi un tādā veidā tehniskā daļa man tapa vairāk kā skaidra. Uzzīmēju piegrieztni.
Izgriezu piegrieztni un tūliņ pēc tam arī paša cimda sastāvu. Nostepēju.
Saliku abas sastepētās cimda puses vienu uz otras un atzīmēju šūšanas līniju. Rau, piegrieztnes īkšķa siluets ievērojami atšķiras no šūšanas patiesības.
Kad biju sašuvusi kopā abas cimda puses, apmēram no cimda vidus uz augšu (sārtais lineāls norāda, no kuras vietas sāku) nogriezu audumu ļoti tuvu vīlei. Gadījumā, ja brīnāties, tas nav vis` mans izgudrojums, bet gan tehniska biezo audumu šūšanas nianse, kuru der zināt, ja vēlamais rezultāts ir skaisti liekta līnija izstrādājuma labajā pusē.
Izgriezu cimdu uz labo pusi un nošuvu gar tā apakšu slīpā diega lenti. Galā paturpināju šūt slīpā diega lenti, lai no tās izveidotu cilpiņu. Kā redziet manai šujmašīnai nav absolūti nekādas tolerances pret biezām vīlēm, un viņa to uzskatāmi parāda, raito šuvumu pārvēršot Morzes ābecē.
Bet, ja uztveram šo cimdiņu kā mākslasdarbu un īpaši tuvu degunu klāt nebāžam, tad pa gabalu, dāmas un kungi, teikšu gana pieklājīgs Virtuves Cimds tagad uzsācis darbu Zaubes mežiņā! :)
Lai top pavasarīgi darbi arī jūsmājās!
8 comments
Šitentā es taisos uz katriem svētkiem tematiskus virtuves cimdus darināt - i audums atlikts. i speciālais termoizturīgais pildījums sameklēts, bet svētki nāk un aiziet bez jauniem cimdiem virtuvē:) Varbūt Tavā iespaidā beidzot pieķeršos pie virtuves aksesuāru atjaunināšanas. Man simpatizē arī tie,kas vienā gabalā, lai var tādu lielāku pannu vai kastroli neapdedzinoties satvert. Nu tā ka šeit:
AtbildētDzēsthttps://www.meijer.com/assets/product_images/styles/xlarge/1000947_KBDBLOVENGLV_A_400.jpg
Es nezinu kāpēc, bet mans trakais kompis pēdejā laika visu uzstājīgi mēģina automātiski pārtulkot angļu valodā, un kā jau Google tulkotājs, tas nekad nepieviļ. Īpaši patika šitais ar "nose nebāžam":):):
"But if you take the glove as works of art, and especially near the nose nebāžam present, then from a distance, ladies and gentlemen, I say quite polite Kitchen Glove now started working Liability woods! :)"
ļoti labs cimdiņš!!!
AtbildētDzēstSB!!! Kā viņiem no Zaubes ir iznācis Liability? :D
AtbildētDzēstLielisks cimds. Es gan turos pie vecajiem labajiem katlu paķeramajiem kvadrāta formā, jo man tos paķeramos vajag daudz un ērtās vietās - izšķirošajā mirklī visi vienmēr ir kaut kur noklīduši. (Tas ir tāpat kā ar bērnu cimdiem - lai nemaitātu garīgo, cimdi ir jāsapērk desmit vienādi pāri, citādi var izcelties vardarbība ģimenē, kad tieši pirms iešanas ārā jāsāk meklēt.)
Sarkanā Biete sasmējos par tulkojumu... mani googles tulks nebeidz pārsteigt. :D Mēs ar kolēgām tā atklājām, kapēc Leišu boss nereaģē uz brīdinājumu par soda naudām, izlasot tulkojumu gan angliski, gan lietuviski, uztraukumam nav pamata.
AtbildētDzēstLaine, cimds lieliski iederās Zaubes mežiņa virtuves kompozīcijā.
Paldies par rakstu. Es arī jau ilgi cenšos saņemties uzšūt cimdiņu un vēl citas sarežģītākas formas. Pagaidām esmu izkopusi līdz pilnībai kvadrātiņu formu - tā arī kā dāvana ir lieliska un ātra.
AtbildētDzēstBietīt - smieklīgi nudien! :D
AtbildētDzēstMan, rau`, atkal ir būtiski, lai arī tajā stadijā, kad netiek pielietots, tas izstrādājums būtu gana estētisks. Citiem vārdiem - ne tikai praktiski, bet arī lai smuki ir. Un Cimdiņš taču vispār ir Virtuves simbols. :D
Alise! - Tencinu!
Diāmna. Man arī ir viens kvadrātiņš, bet cimdiņš tomēr foršāk pasargā rokas, piemēram, kad jānokāš kartupeļi un tvaiks iet pa gaisu. Bet nu kvadrātiņam, protams, šūšanas pamācību nevajag! :D
Vi - mīļš paldies! Liability Virtuve tagad priecīga! :)
Baiba - ______"____ kas Diānai! :) Un laipni lūgta! Paldies Tev, ka komentē! :)
Sasmējos par Diānas - (Tas ir tāpat kā ar bērnu cimdiem - lai nemaitātu garīgo, cimdi ir jāsapērk desmit vienādi pāri, citādi var izcelties vardarbība ģimenē, kad tieši pirms iešanas ārā jāsāk meklēt.) :D Cimdiņš skaists!
AtbildētDzēstPievienojos komplimentiem - ļoti glīts cimds izdevies!
AtbildētDzēst