Mana meita man ir liela mīkla. Viņa nepārstāj mani pārsteigt, iemiesojot sevī- nu jau piecgadīgā cilvēciņā- veselu sajūtu un attieksmju pasauli! Ik pa laikam mūsu raksturi saduras kā divi milzu aisbergi, un lielākoties šajās sadursmēs manas dzelžainās pārliecības izkūst un ieplūst vienas lielas, rāmas sajūtu jūras ūdeņos. Citiem vārdiem - mana meita man dažbrīd šķiet viedāka, saprātīgāka un taisnīgāka par mani. Jau piecus gadus es nebeidzu brīnīties par to, cik gan daudz Svara tomēr satilpst vienā mazā, vieglā cilvēciņā! :)

Šogad dzimšanas dienas plānus nedaudz pagrozīja Norovīruss. Bet nav ļaunuma bez labuma: Čikai tika brīva nedēļa un divas dzimšanas dienas ballītes! :)

Pirmo ballīti nedēļas otrajā dienā no A-Z organizēja pati madāma. Es gan papūlējos pamosties no rīta, lai novietotu pie mazās jubilāres guļvietas jau laicīgi pietaupītās blogdraugu ballītē radušās dāvanas un dzīvās puķes puķ`podiņā. Viss no pašas jubilāres jau ļoti savlaicīgi (ja pareizi atceros kaut kad ap Ziem`svētku laiku) sastādītā dāvanu sarkasta. :) No vienas puses viegli, ka ir saraksts- ja reiz bērns spēj noformulēt, kas viņam sagādās vislielāko prieku, mammai, tētim un pārējiem radiņiem atkrīt galvas lauzīšana. No otras puses- saraksts gana plašs. Lai piepildītu visas vēlmes, būtu jārīko maktena balle. :)

Emīlijai parasti nepatīk, ka kāds aiztiek viņas matus. Bet savā dzimšanas dienā jubilāre ļāvās frizūrām.














 "Paldies" Agneses tantei par kosmētikas komplektu piecgadniecei. Nu es zināšu, kādu dāvaniņu uzdāvāt Emīlijas māsīcai dzimšanasdienā ... :) #revenge...



Un atkal jau brālis uzdevuma augstumos. Pirmajā piegājienā gan pirksti sāka degt un straujā sērkociņpūšana izdzēsa arī visas sveces, bet ar otro piegājienu viss notika kā iecerēts!

Jelgavā mums ir rituāli. Piemēram, triekties pie luksofora un piespiest gaidīšanas podziņu, pastaigāties pa Driksas promenādi, iet uz "Tornīti" jeb Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torni... Šoreiz bijām lepni atrādīt mūsu iecienīto pastaigu aplīti arī ciemiņiem, kuri atzina to par foršu esam. Par godu jubilārei un ciemiņiem savvaļas zirgi bija pienākuši pie pašas upes!
Uz gājēju tiltiņa gan visi kā viens izjuta tās pašas "kājas kā vate" sajūtas, par kurām rakstīju pagāšgad... Toties šoreiz par godu jubilārei un ciemiņiem savvaļas zirgi bija pienākuši pie pašas upes!








Pēc jubilāres lūguma ballīti turpinājām Čili Picā un esam ļoti priecīgi par ātro apkalpošanu un kompakto bērnu stūrīti!:)



Ir jauki laiku pa laikam  nomainīt lauku kupenas pret pilsētas bruģi. Ja vēl katrā vietā pa dzimšanas dienas ballītei, tad laime pilnīga! :D