Miera un nekā nedarīšanas laiks.

Šorīt pateiktas ardievas pēdējiem ciemiņiem un beidzot uzvārīti un apēsti arī Ziemssvētku zirņi...:D
Jāteic, ka bija pierasts pie mīļcilvēku čalošanas un patīkamās kņadas, un šorīt, kad no mums atvadījās pēdējie ciemiņi, māja šķiet pagalam tukša...

Diemžēl arī manu līdz šim šķietami stipro veselību pievārējis kaut kāds vīruselis. Bet es šim nelūgtajam ciemiņam neļauju vis pārāk uzkundzēties - dzeru Coldrex, ēdu puķkāpostus ar ķiploku mērci un laimīgi atļaujos jau 3. dienu staigāt pidžamā un pa ilgiem laikiem nodoties grāmatas lasīšanai! Lasu Lato Lapsas  "Zelta zeme, kuru pametusi ziemeļblāzma" - sāku lasīt to pavisam nejauši un, ziniet, ticot tam, ka liktenis mums ik uz soļa rāda zīmes, kam sekot, šī grāmata ir nonākusi manās rokās īstajā laikā.


Pēdējās dienas pirms svētkiem bija negulēto nakšu dienas - tapa dāvanas tiem, kurus visvairāk mīlu!  Šogad par laimi dāvanu gatavošanā iesaistījās arī mazie, tāpēc darbiņš bija uz pusi vieglāks!

Vecmāmiņai Marutai tika sašūta sen gaidītā iepirkumu soma no auduma, kuru pirms tam ar tekstilkrāsas plaukstiņām izkrāsoja mazie mākslinieki! Savukārt manai mammai un tētim tika Niklāva apgleznoti augļu/cepumu šķīvji - manuprāt rezultāts sanāca superstilīgs! Turklāt saviem vecākiem nu jau otro gadu pēc kārtas taisu tādu kā izlasi ar maziem kurioziem videogabaliņiem no mazbērnu ikdienas - tas gariem ziemas vakariem, mundrai omai!





Un man pat izdevās uzšūt mantiņas pašas eglītei! Kombinācijā ar Mārtiņa iemīļotajām krāsainajām bumbām eglīte šogad bija burvīga!


Šogad Ziemssvētki atšķīrās no citiem. Jo es jutos savādāk. Parasti esmu diezgan saspringta, domājot par maltīti un mājas kārtību, turoties pie iepriekš izveidota plāna. Taču šogad ēdiena gatavošana bija fona process, ko visi darīja kopā un tā nenostājās pāri sirsnīgām sarunām, lēnīgai karstvīna malkošanai un eglītes aizraujošajiem meklējumiem ar mašīnas iepēršanos! Māja bija tieši tik kārtīga, lai pa to varētu netraucēti pārvietoties - nekādi īpašie pirmssvētku spodrināšanas darbi, kā citus gadus netika veikti.
Laikam šo īpašo neiespringuma mieru izjuta visi, jo vēl nekad neesmu saņēmusi tik daudz patiesu prieka vārdu par atpūtu, ko izdevies sagādāt saviem viesiem!







Neviens pat nesatraucās, ka īpašākais no Ziemssvētku simboliem - piparkūkas - tikai uzceptas vien otrajā svētku dienā.

Interesanta bija arī apdāvināšanās daļa. Niklāvam nu nepavisam negāja pie sirds "Ziemassvētku vecītis", kuru, nespēdams pierunāt kaimiņu, jau trešo gadu imitē pats Mārtiņš :D
Niklāvs uzreiz zināja, ka tas ir tētis un ļoti apvainojās, ka šis pārģērbies viņu "biedē". Tikmēr EmSī, ceļodama no viena klēpja uz otru gan likās tīri aizrauta ar redzēto! :D



Trešā svētku diena bija īpaša ar to, ka beidzot  man izdevās uzspēlēt ilgi kāroto Scrabble. Nu, ja godīgi, tad tā nebija vis Scrabble, bet šīs spēles divreiz lētākā māsīca Upwords - kā minēja pārdevējs veikalā - no dārgākās radinieces šī atšķiroties vien ar mazāku spēles laukumu. Un, tā kā mirklī, kad izdomāju tikt pie Scrabble, izrādījās, ka tās reklāmas kampaņa darījusi savu un latviešu valodā tā nav nopērkama nevienā no Daugavas labās puses lielveikaliem Rīgā, samierinājos, ka nāksies rotaļāties ar spēli-līdzinieci! Un tā tiešām ir viena varena spēle! Atbilst visiem maniem priekšnoteikumiem par interesantu spēli! Iesaku visiem krustvārdu mīklu cienītājiem!


Man prieks par omulīgi aizvadītiem svētkiem! Iešu papildināt karstā dzēriena krūzi un atšķirt grāmatu jau 60.tajā lappusē!

Inese  – (2010. gada 28. decembris 00:35)  

prieks, ka Tev izdevušies jauki un mājīgi svētki (bez iespringumiem).

Par Z-sv.vecīti - mēs saviem bērniem nekad to dzīvajā nerādījām, tieši tādēļ, ka tētus un kaimiņus noteikti atpazīs, bērni ir ļoti vērīgi! Mums bija iedomu rūķi (jo pats vecītis jau tā nemaz nerādās) - pastaigu laikā tos redzējām koku zaros, aiz kupenām un uz māju jumtiem..., atrodoties istabā, dzirdējām to klusos soļus un čabināšanos, vienvārdsakot, decembrī vienmēr un visur jutām to klātesamību. Dāvanu maisus tie parasti atstāja pie durvīm un pieklauvējuši, paši pazuda, jo cilvēks tak tos nedrīkst redzēt, bet zem eglītes dāvanas parādījās brīžos, kad neesam mājās vai naktīs... Tā bērns joprojām tic neredzamajiem rūķiem, bet pasākumos redz, ka Zsv vecīši ir pārģērbušies aktieri... Ir izdevies iegalvot, ka īstais - tas kurš no Lapzemes - gan ir ĪSTS!

Es arī dikti gribu Scrabble, bet mans bērns neparko rūķim šo spēli nepasūta, un kad piedāvāju to viņam nopirkt ārpus Ziemassvētku laika, tikai rausta degunu un negrib :( Man bērnībā bija šīs spēles līdziniece krievu valodā - nu ļoooti tā patika, kaut arī krieviski bija grūtāk tos vārdus izdomāt... Arī tagad tā stāv spēļu kaudzē, bet bērns krieviski nudien to nevar spēlēt, tā esam bešā

Irēna  – (2010. gada 28. decembris 06:59)  

tiešam jums izdevušies jauki svētki! malači!

Aija Elliņa  – (2010. gada 28. decembris 10:31)  

Veseļojies un izbaudi miera periodu! :):)

Laine  – (2010. gada 28. decembris 10:55)  

Inese, mums jau arī bērnībā mamma visādas mantiņas ābelēs pagalmā karināja un svecīti uz loga lika - nu vienvārdsakot - lika nojaust, ka kāds ir atnesis dāvanas un aizmucis, lai neierauga. Nelaime tāda, ka man jau mājās šobrīd šinī ziņā ir vairāk kā divi bērni - Mārtiņam šķiet tā pārģērbšanās patīk divtik vairāk kā mazajiem :D
Tā nu negribās viņu aizvainot! :D Nākamgad jau laicīgi mēģināšu ievirzīt sarunas par slepenajiewm rūķiem! :D

Inese  – (2010. gada 28. decembris 15:51)  

nez vai tētim ir prieks redzēt sabozušos bērnu - man, piemēram, lai cik mīļas nebūtu kādas nodarbes, ja redzu, ka bērnu tas neiepriecina, tad diemžēl nav jēgas to darīt :)
Katram jau savs... Bet tie slepenie rūķi ir tik "ticami", ka man pašai liekas, ka patiešām jūtu tos, tik daudz par tiem ar lielo bērnu ir runāts, esam mēģinājuši kopā apspriest, nez kā tas rūķis mājā tiek ar lielo maisu, kā tas ar kaķiem tiek galā, apspriežam, ka kaķi noteikti tos rūķus pa naktīm redz - tāpēc bērns kādreiz pirms gulētiešanas piekodināja kaķus, lai rūķus nemedī :) Beigās ir tā, ka bērns pats dod visādus minējumus, pats attīsta fantāziju par rūķu darbībām un es tik piekrītu, ka tā varētu būt - es jau viņu nemānu, jo kurš gan var man ar akmeni sviest, sakot, ka RŪĶI NEEKSISTĒ?!

Laine  – (2010. gada 28. decembris 17:47)  

Nu protams, Inese, ka Kundziņam ar galvu viss kārtībā un man arī, ja kas ;) un bērnus tīši vis nespīdzinām un nākotnē to darīt negrasāmies.

Kā jau minēju - visādas slepenas rūķu izdarības arī manā bērnībā aizgāja uz urrā, tāpēc turpmākajos gados laikam paliksim pie tām :)

Elīna  – (2010. gada 28. decembris 22:04)  

nespēju nekomentēt, ka scrabble un upwords ir vairāk atšķirības kā laukuma izmērs. esmu spēlējusi latvisko upwords un anglisko scrabble un teikšu tā: scrabble ir stratēģiskāka - uz laukuma ir vietas, kurās saliekot vārdu iegūto punktu skaits dubultojas vai trīskāršojas. un vēl viena būtiska atšķirība - scrabble netiek pa virsu veidoti vārdi, spēlē tikai vienā plaknē

bet prieks, ka svētki pagāja mierpilni :)

Laine  – (2010. gada 28. decembris 23:14)  

Oho! Paldies, Elīna! Mēs tieši novērtējām to, ka var gan pamainīt esošos vārdus, gan veidot jaunus! Turklāt šai spēlei galvenais laikam nav tie trakie punkti - man pašai, piemēram, daudz labāk par rezultātu patīk tieši vārdu izdomāšanas process! Tātad secinājums - abas spēles ir vienlīdz labas - un cena ir Upwords pusē! ;)

Ierakstīt komentāru