Mūsu dēls izrādās Salavectēva vārdabrālis! To uzzinājām togad, kad pirmo reizi svinējām mazajam vārdadienu. Tā nu izrādās, ka mūsmājās cauru gadu dzīvo "Santa" ! Nē, ne Lapzemē, bet tieši šeit - Zaubes mežiņā! :D
Šogad atzīmējam jau trešo dēla vārdadienu un joprojām nesaprotu, vai Niklāvs jau apjauš, kad svētki rīkoti tieši viņam un kad ne! ...

 Jebkurā gadījumā  - uz dāvanām neiespringām un nelikām iespringt arī viesiem. Vieniem teicām, ka labākā dāvana būtu no viņu datora pārrakstītas multenes latviešu valodā, otriem, ka paka biroja papīra. Paši uzdāvinājām pasteļkrītiņus. Un šī dāvana izšķīra turpmāko vakara gaitu. Dēls tā aizrāvās zīmējot, ka atliku gan ieplānoto cepumu cepšanu kopā ar bērniem, gan tualetes papīra rullīšu tuneļa projektu, kurā bija paredzēts nodarbināt arī tētus :D Tie priecīgi - tika pie hokeja skatīšanās, kas citādi būtu gājusi secen :D

Niklāvs tiešām aizrāvies ar zīmēšanu. Brīžos, kad kompānijas bija par daudz, dēls distancējās, lai taptu lielā māksla! :)




Centos pūst arī "Tigerā" sapirktos burbuļus, bet tiem vai nu:
a) termiņš beidzies
b) brāķis
c) cits iemesls (o, un tas lai labāk būtu nopietns :[] )

bet pie caurspīdīgajām bumbām tā arī netiku... ;(



Vienā acumirklī Niklāvs paķēra burbuļu tūbiņu, aizjoza pie izlietnes, ar švunku izlēja šaubīgo šķidrumu laukā un ņēmās meistarot savējo. Diemžēl mūsu trauku mazgājamais līdzeklis neizrādījās glābējs un es nodevu "burbuļošanos" bērnu rokās.

Ik pa laikam Zanīte sava flakoniņa saturu tomēr "dabūja dziesmā"



 Ja runājam par ēšanu - mans mērķis nebija pārvērst šo dienu par kārtējo rasolu bļodu un karbonāžu dienu (kaut gan dažkārt man tik ļoti patīk aiziet ciemos un pielikt pilnu vēderu ar klasisku "latviešu" ēdienu :D), bet vairāk koncentrēties uz kopābūšanu, ēdienam atvēlot otršķirīgu lomu.

Galdā cēlām:
1) Frikadeļu zupiņu (tikko sabraukušajiem ciemiņiem)
2) Siera groziņus (nekā sarežģīta - Rimi iegādāti siera salāti sapildīti turpat iegādātos sāļajos groziņos)
3) Augļus (citkārt taisu augļu ezi, šoreiz paķēmojos tāpat vien, jo aizmirsu nopirkt vīnogas)


4) Zanītes mamma - čaklākā saimniecīte, kādu man nācies dzīvē sastapt, bija atvedusi no mājas ar mizu vārītus kartupeļus un tapa pildītie kartupeļi (brīdim, kad uznāca otrā apetīte)


Te uz bildes apraksts. Piebilstot vien to, ka tas viss bez kāda pārklāja tika ielikts cepeškrāsnī un cepts 200 grādos līdz izkusa pa virsu sabērtais rīvētais siers.



 Kad bērnu kašķi par rotaļlietām sāka izcelties 4reiz biežāk kā reizi stundā, bija laiks atpūsties un novērtēt Zanītes dāvanu - multenes. Viena no tām - "Aiz žoga" - spriežot pēc bērnu sejām, laikam bija īsts trilleris...


 Un, kad vairums jau bija pārģērbušies pidžamās, atcerējāmies par Rimčikā nopirktajām plaukšķenēm!!! Tās ar` jau kļuvušas par tradīciju katrā iekštelpu bērnu ballītē mūsmājās!