Ar visām četrām mākslā.
15:24
Pārmaiņas pēc sagribējās uzrakstīt par šo to, kas nav saistīts ar manu šujmašīnu, kuru pēdējās dienās redzu vairāk kā savus bērnus. Varbūt tieši tāpēc gribu uzrakstīt (atsaukt sev atmiņā un sapurināties), kā Niklāvs laiku pa laikam glezno! :)
Nu vispirms jau jāsaka, ka manu atvasīšu mākslinieciskās gaitas sākas jau no 1 mēneša vecuma, jo atzīmējam katru mēnesi līdz gada vecumam ar pēdiņu nospiedumiem uz papīra! Pēctam ir tik interesanti pavērot, kā augusi mazā peciņa!
Nu vispirms jau jāsaka, ka manu atvasīšu mākslinieciskās gaitas sākas jau no 1 mēneša vecuma, jo atzīmējam katru mēnesi līdz gada vecumam ar pēdiņu nospiedumiem uz papīra! Pēctam ir tik interesanti pavērot, kā augusi mazā peciņa!
Ar flomasteriem, krītiņiem, zīmuļiem un pildspalvām mūsmājās tiek zīmēts gandrīz ik dienu (jap, pēdējā laikā izteikti tieši uz sienām - sākumā tas mani saērcināja, bet tad nospļāvos, jo sapratu, ka tāpat jau ar to tieksmi neizcīnīsies, un labāk lai bērni aug no aizliegumiem pēc iespējas brīvi, jo nerātnos "mākslasdarbus" pēc kāda laika taču elementāri var vienkārši aizkrāsot ciet), bet te parādīšu un padalīšos idejās, kā mazajam māksliniekam likt darboties drusku savādāk
Esam izmēģinājuši pirkstiņkrāsas. Niklāvam tā ķēpāšanās diez ko pie sirds negāja - diezgan ātri tika dots signāls par vēlmi nomazgāt rokas! Jā, mani arī pārsteidz, ka bērns labprātīgi grib mazgāt rokas, bet viņš vispār ir klīrīgs uz šīm lietām un nemīl ar lipīgām vai nosmērētām rokām dzīvoties... Vismaz pagaidām! :)
Esam darbojušies ar ūdenskrāsām, otas vietā izmantojot manu pūderkrēma sūklīti! Jautra nodarbe! Man pašai arī likās interesanti, jo sūklītis feini sadarbojas ar krāsu, un nospiedumi veidojas drusku neparedzami un stilīgi!
Ļoti interesanta štelle un ,tā teikt, "divi vienā" - sākumā pastaiga a āru, kurā galvenā tēma akmeņi (cik tiem dažādas formas un krāsas, un izmēri! kur tik tos nevar atrast!), tad mākslinieka paša izvēlēti akmeņi ceļo uz māju, lai taptu apgleznoti.
Un vēl interesanti bija eksperimentēt ar ūdenskrāsām, otu aizstājot ar zobu birsti.
Taču vismīļākā nodarbe Niklāvam ir zīmēšana ar krītiņu uz tāfeles ( un uz iepriekšējos rakstos pieminētā paklāja un uz audumiem, kad vien mamma ļauj ), pēctam noslaukot zīmējumu ar slapju sūkli un sākot visu no gala! Un tāda tāfelīte mums izmaksāja vien 0,70 LVL ! "Depo" var nopirkt līmplēvi ar tāfeles virsmu dažādu platumu(pārdod kā audumu no ruļļa) . Pielīmējām to pie skursteņa (der jebkura pilnīgi līdzena virsma) un tāfele gatava!
Celebrate the boy!
2 comments
Mazuļiem vienmēr patīk atstāt pirkstu un pēdu nospiedumus (un ne tikai uz papīra :D). Turklāt šos nospiedumus pēc tam veiksmīgi var izmantot mīlošo vecmāmiņu iepriecināšanai. Kad meitai bija divi gadi, mēs tā gatavojām Māmiņdienas apsveikumus vecmāmiņām.
AtbildētDzēstViens no tiem redzams te: http://rillasmaja.blogspot.com/2009/09/so-many-plans.html (trešais attēls no augšas)
Kad auga meitiņa, gribējās viņas istabā arī tāfeles sienu, bet tad tāda līmejamā vēl nebija un speciālās krāsās tālā Rīgas veikalā...
AtbildētDzēstDaži skaisti apgleznoti akmeņi ir saglabāti.