Svinam ar kūku jeb puikām arī jāprot.

 Pretēji tam, ka mūsu vectētiņi/ tēti, pat vecmāmiņas un bieži arī mammas audzina savus vīriešus jau no mazotnes stāstot, ka puikas neraud, nemazgā traukus, nekopj māju - tā visa tāda sieviešu padarīšana - puikām tas nepiestāv, esmu nolēmusi SAVU puiku mācīt drusku citādi...  nu tā, lai mana vedekla teiktu: "Paldies, Niklāva mam, ka esi izaudzinājusi tādu dēlu!"
Nemaz neiedziļināšos tēmā " mamma izlutinājusi dēlu, tāpēc sievai tagad grūti "... Ne jau man par to runāt - pašai viss grūtais audzināšanas darbs vēl priekšā! Taču cenšos mācīties no tā, ko redzu apkārt (jā arī no tā, ka Niklāva vecmāmiņa viņu traki aptekalē, tāpat kā aptekalē Niklāva tēti  - bet es TE neiejaucos , jo vecmāmiņa paliek vecmāmiņa).
(Visiem tiem/tām, kam tagad atkal kādas pretenzijas pret ievadu, iesaku vienkārši sevi neaizkavēt pamest šo blogu.)

Un tātad  - puikām arī jāprot? Puiku mammas būs ievērojušas, ka puika jau paliek puika (tagad, kad man ir meitiņa salīdzinājumam, droši to varu apgalvot). Un ticiet - puika uzvedas kā puika jau no pirmajām dienām, pretēji tam, ka pastāv uzskats, ka mēs paši cilvēkam iemācam vai nu būt puikam, vai nu meitenei būt meitenei, attiecīgi pret viņu no bērnības izturoties, pērkot lelles vai mašīnas, utt. Bet es saku, ka manā pieredzē man ir puicisks puika un metenīga meitenīte - tas viņiem ir iekšā un viss. Tāpēc, lai arī cepam kūku un Niklāvs man palīdz, priekšauts tiek norauts tiklīdz paliek neinteresanti, turpretī spēlēties ar mašīnām un likt kluču mājas Niklāvs var aizrautīgi ilgi....

Ak, jā, tātad, vakar cepām kūku! Kūkas recepti varat redzēt šeit . Iemīļoju šo riekstaino pīrāgu būdama ciemos pie draudzenes Aigas. Čau, Aiguc! Man gribētos tevi satikt biežāk; bija jauki,bet pārāk īsi pabūt tā atkal kopā!

Skat, kā mēs darbojamies:


Un kas mums sanāca

 


Tas bija vakar.

 Bet Niklāvs jau sen zin, ka vīrietis māk un drīkst :


Nu kaut vai piesist mīklai olas, ja ne uztaisīt visu mīklu :) - palīdzēt gatavot ēst

 

 

Darboties ar kamoliem



Spēlēties ar lellēm - auklēt bērnus


Mīlēt un lolot...

 


Un, mīļās mammas, mēs nesatraucamies, ka izaudzināsim sievišķīgus puikas, jo puikas ir un paliek puikas!

vīrišķīgi

 

vienmēr paspējuši nošmulēties




vienmēr gatavi darboties, pat ja mammasprāt sapucējušies




vienmēr pie stūres




un vienmēr ar labu apetīti!





Celebrate the boy!!!!

Anonīms –   – (2010. gada 7. februāris 10:41)  

Te Aga - tante taviem beerniem. Briiniskjiigas, laimes asaras izraisoshas bildes! Paldies, paldies, paldies!!!

Laine  – (2010. gada 8. februāris 16:31)  

Paldies, Aga - mēs viņus tiešām visi ļoti mīlam, ne?

Daina  – (2014. gada 19. februāris 21:53)  

mēs ar ,augot puikām, esam kopā pa virtuvi šiverējušies. Ko domā - kāds iekšējs lepnums pārņem (pēc 20 gadiem), kad viņu draudzenes sarunās reizēm izmet - zupas un gaļu taisa tikai Reinis vai Dāvis (manējie puikas), man tā nesanāk. Esmu iemācījusi vismaz nepalikt badā un kaunā :)
toties drēbes vienmēr salikt vienā vietā gan nav izdevies ieaudzināt :)

Laine  – (2014. gada 20. februāris 15:33)  

Daina! Lūk tevis pieminētās sajūtas dēļ ir vērts papūlēties bērniem ielolot visādas prasmes! :) Par tām drēbēm smieklīgi - varbūt tā kaut kāda vīriešu kopējā lieta? Tāpat kā ar tām poda brillēm? :D Es arī burkšķēdama aiz sava kundziņa pa māju staigāju. esmu pat paraugmācības laikā izlikusi čupiņu uz balkona, lai meklē! :D Puikam ar drēbju kārtošanu arī tā ir kā ir - bet tas laikam tomēr mans nopelns, jo vieglāk pašai sakārtot, kā gaidīt, kad viņš sakārtos, tāpēc grēkoju un izdaru viņa vietā. Bet gatavojot man joprojām ir divi palīgi un parasti notiek kautiņi par to, ko kurš maisīs un ko kurš griezīs. Virtuvē abi bērni vienlīdz raujas darboties. :)

Ierakstīt komentāru