Dzīvojamies pa Jelgavu!

15:23

Kamēr Kundziņam Zaubes mežiņā jāuzņem dāņu mednieku delegācija, mēs ar mazajiem līdz marta sākumam esam atbraukuši ciemos pie manas mammas uz Jelgavu. Radu onkulis, 86 gadu vecumā aizejot viņsaulē, atstājis viņai mantojumā ne tikai dzīvoklīti, bet arī tik daudz mantu, ka vakar visu iztīrot šķita, ka dzīvoklim parādījusies vēl viena istaba! Ak, onkuli Jāni, žēl, ka nebijām tuvāk tikušies - tu pat iedomāties nevari, cik daudz mums kopīga! Ja tu tagad no mākoņmaliņas vēro, tad zini, ka arī man ir grūti izmest laukā lietas, jo vienmēr liekas, ka no tām vēl kaut ko var pagatavot un uzmeistarot! Biju sajūsmā par taviem krājumiem!!! 

Paldies tev par jaukajām retro podziņām, audumiem un lentītēm

 

Par Padomju laiku plauktu sistēmu, kuru vasarā pārkrāsošu un būs man beidzot šujamistabā plaukti un galds uz kā šūt



Par unikāliem apģērba gabaliem, kurus esi saglabājis no 1980-tajiem! Zeķes un siltā veļa (manam medniekam)




Par māla traukiem un kristāla glāzēm kas manai mammai nepatīk, bet man tik ļoti, ļoti patīk!

 

Par riekstiņu formiņām, kuras mūsdienās nevienā veikalā neesmu redzējusi


Par noderīgām grāmatām un superīgu pulksteni mūsu ar Kundziņu nākotnē ieplānotajam PADOMJU LAIKU SADZĪVES PRIEKŠMETU MUZEJAM, paldies par stilīgo koferi!


Paldies, Jāņonkul, ka visām šīm lietām ir patīkama aura un  nedusmo, ka izmetām to plastmasas kūku formu - tai bija saskrāpēts sāns un vispār pēc mūsdienu standartiem tā pārāk neierullēja! ;)))

Rakstīšu martā, kad būsim atkal mājās!



You Might Also Like

7 comments

  1. Sveika!Rakstīju šeit komentāru, bet tas ir pazudis vai nav saglabājies.
    Jauki, ka tava onkuļa atstātās lietas dzīvos tavos darbiņos, tā it kā turpinot viņa dzīvi. Manai meitai rudenī bija iespēja līdzīgā situācijā iegūt mīļas tantes lietiņas, senas(padomju laiki viņai, protams, ir seni laiki)), par ko viņa bija sajūsmā - lellītes tautas tērpos, vāzītes, nozīmītes.

    AtbildētDzēst
  2. Nu, re, izrādās, ka es neesmu tāda viena! :))

    AtbildētDzēst
  3. Super pogu kolekcija. Un tā jau ir-man arī patīk veclaiku mantas-dažreiz baigi ierullē mūsdienām:))

    AtbildētDzēst
  4. par riekstiņu formām - dabūju gan, un pat nesen, ne uz šiem, bet gajājušiem ziemassvētkiem. Pie mājas iegāju veikaliņā, kas saucas 1000 sīkumu Ventspilī, un tur uzgāju riekstiņu un sēnīšu formas, kas vēl bija eļļainas no fabrikas, ar ukrainas fabrikas zīmogu. izpirku visas ko dabūju. :)))))

    AtbildētDzēst
  5. Nu redz, cik feini!!!! Ka ir vēl tādas ražotnes, kas ražo šitos mīļos brīnumus!
    Bet teic, vai arī mūsu dienās viņas no alumīnija? Jo alumīnijs esot diezgan slikts ēdienu gatavošanai, sevišķi pie skābiem ēdieniem - tas noārdās un mēs to apēdam, tādejādi ļoti nbojājot sev atmiņu! Pirms gadiem trim izmetu visus alumīnija traukus (nu prezīzāk jau noglabāju mūs nākotnes muzejam :D)

    AtbildētDzēst
  6. nē nav no alumīnija, bet no kārtīga metāla, tik nepatiekšu no kāda. Tagad pat prasās aizčāpot līdz tam veicītim, un parevidēt plauktus, mošk vēl ko noderīgu ieraugu. jo cik toreiz iemetu aci, tā tāda bodīte, kur visādus šitādus štruntus no PSRS laikiem varētu atrast :))))

    AtbildētDzēst
  7. Ne, nu ir jau protams redzētas gan ar roku kurbulējamas gaļas mašīnītes, gan čuguna pīles - arī tak Padomju klasika - pati Mego to sautējamo "pīli"tak pirku! Labi vispār, ka atgādināji!!!! Paldies! Būs jāiečolē tā firma, kas ražo! Tikai tad, kad ej uz to veici, lūdzu apskaties arī, kā sauc to kompāniju, kas tās formiņas ražo!!!

    AtbildētDzēst

Paldies, ka atradāt laiku, lai ielūkotos manā blogā!


Man patīk dalīties, taču visa šajā blogā pieejamā informācija un fotogrāfijas ir likumīgs "Mammas roku" īpašums un nedrīkst tikt izmantots komerciāliem mērķiem! Turpretim visi laipni aicināti smelties idejas un iedvesmu sadzīvei un dāvanām mīļiem cilvēkiem!
Man ļoti patīk, ja rakstāt par mani, taču liels lūgums allaž pievienot atsauci uz blogu "Mammasrokas"! Veiksmīgu un darbiem bagātu dienu!