Beidzot! Beidzot nolijis sen gaidītais lietutiņš! Biju jau gatava ķerties pie dārza laistīšanas. Raugoties uz dārzā žustošajiem apmēram 5 cm garajiem visādu dārzeņu asniem, radās bažas, ka šogad krājumus ziemai iegūt neizdosies... Bet nu jau vairs bažām nav pamata! Vakar, zibens un pērkona pavadītas, pār Zaubes mežiņu nolija, kā man likās, 10 tonnas ūdens! ;D

Beidzot pa ilgiem gadiem sajutos kā bērnībā, kad laukā bija karsts un lietus bija silts! Tā arī vakar - no debesīm gāzās silta duša!!! Tādā brīdī sēdēt mājā ir neiespējami, tāpēc ļāvu mazajiem Dravantēniem izbaudīt vēl vienu bērnības prieku - siltu lietus SPA!

Paldies, Debestētiņ, par tik burvīgu, lietus bagātu dienu kā vakardiena!!! Lietus tiešām bija ļoti, ļoti nepieciešams !


Un, kad pievakarē parādījās varavīksne, bija sajūta, ka esam ielūgti ciemos pie Dieviņa uz Paradīzi! Saule lēnām gāja rietā, izgaismojot koku galotnes silti dzeltenos toņos, apkārt čivināja putnu tūkstoši un gaisā virmoja svaigas zāles un pielijušās zemes smarža! Lielajās, saules gaismas apmīļotajās peļķēs gandrīz palēnināti pilēja treknas piles no koku lapām, uzsisdamas aiz sevis uz augšu pusmetru garas šļakatas!

Tobrīd grbējās, lai visi, visi, kurus mīlu ir mans blakus un redz šo fantastisko mirkli!



Paldies, vēlreiz, Debestētiņ! Paldies!!!