Vasara ir prom.  Ir rudens.

Tas nu reiz ir fakts un nav ko skumt un bēdāties, jo no tā vairs 30 grādi termometra stabiņā tāpat neuzkāps!

Un paliek taču atmiņas fotogrāfijās, iekonservētas ziemai, kā reiz teica viena blogotāja!
Man patika šis salīdzinājums, tāpēc arī manā atmiņu pagrabiņā iekonservētas atmiņas par vasaras pēdējām nedēļām.

Atmiņas par pēdējo vasarīgo pārgājienu/ekspedīciju ar bērniem...

 Kad Niklāviņs ik uz soļa norādīja rukšu pēdiņas...




Emīlija sajūsminājās par lidmašīnām skaidrajās vasaras debesīs...




Gar ceļa malu gozējās 21.gs. siena gubas...




Un tur, kur siens nebija pļauts, līgojās vībotņu meži, kuri allaž man izraisa smaidu... 

Jo reiz mācījos Rīgā un dzīvoju Rēznas ielas kopmītnēs vienā stāvā ar pakistāņiem, kuri nez no kurienes bija izdomājuši, ka vībotnes ir apreibinoši augi un vārīja tās kopā ar pienu un vēl lika speciālu sudraba monētu tajā virā iekšā, jo tad tikai esot īstais efekts! :DDDDD Un tad nu dzēra un slavēja... Ak, alķīmija un bezgala tumsonīgā nācija... :DDDD

   


Kad varēju pēdējo reizi uzvilkt plānu, plānu kleitiņu ar lencītēm... 




 Un baudīt brīnišķīgu saulrietu ekspedīcijas beigās...


Atmiņu pagrabiņā dosies arī mīļas atmiņas par bērnu "bioloģijas stundām"...


Atmiņas par EmSī pirmo astīti...


Un Niklāva pirmo uzzīmēto ģīmīti...


Tāpat atmiņā paliks vasaras beigu jaunākais "Mammas roku" rotaļu produkts...


Un burvīgie audumi, kurus saņēmu no jums - maniem mīļajiem bloga sekotājiem!


____________________________________________________________________________________


Un, pirms aizbraucam uz Igauniju, laikam oficiāli paziņošu, ka vilciens, no kura vasaras sākumā izkāpu, ir apmetis lielo loku un atkal piestājis manā stacijā. Un es jau gaidu. Rokās koferis, kas stāvgrūdām piekrauts ar apņēmību, idejām un vēlmi darboties!
Tāpēc, ja kāda lieta no blogā redzētajām jums iekritusi acīs vai sirdī - droši rakstiet uz e-pastu! Sāksim braucienu kopā - no stacijas uz staciju, līdz nākamajai vasarai!

Nospriedu, ka nevaru taču aizbraukt un nevienam no jums neko nepateikt! Tātad rīt iespējams dosimies trīsdienītī uz Igauniju. Ceļojums bija plānots jau no jūnija, bet allaž atradās kas svarīgs un neatliekams ko darīt, tāpēc nu esam sagaidījuši rudenīgu slapjdraņķi un dosimies ceļojumā no Zaubes caur Ainažiem un Pērnavu, tad Saaremaa, tad Tallinu un atpakaļ... Tātad - mokoši tuvu jūrai bez iespējas nopeldēties... Esmu saskumusi. Laiks ir briesmīgs! Šuvu Emīlijai kleitas ceļojumam, bet nu plānoju, cik zeķubikses un maiņas bikses ņemt līdzi. Līdzņemamo lietu sarakstā dubultie zandeļu pāri nomaina gumijas zābakus un dvieļi nomaina vējjakas. Nē, nu jau aizrakstījos līdz asarai...

Bet braukt gribās. Kaut vai lai izrautos no ierastā ritma. Un, lai kompensētu Niklāvam izpalikušo Zoo apmeklējumu šogad.

Nevaram vēl izšķirties par braukšanu rīt vai tomēr pirmdien (cerot, ka laikapstākļi uzlabosies).
Ja tomēr izbrauksim rīt - tiekamies bloglandijā pirmdienas vakarā!

P.S. Ja kādam ir pieredze manis pieminētajā maršrutā, lūdzu padalieties ar redzēto un sajusto komentāros!

Mani kubi ir kļuvuši populāri. Tas nu ir fakts! No malu malām piesakās gribātāji un man atliek vien iedarbināt fantāziju un katru brīvo minūti!

Nesen atpakaļ tapa kubs mazajai Ancei!

Ances dārzā zied puķe, kuru var lipināt no abām pusēm


Ances akmensdārzā zied arī puķe, kuras lapas un zieds ir tieši tik lieliski, lai tajos visu laiku gribētos ieslidināt mazos pirksteļus!


Paēnā Ances dārzā dzīvo Spāre un citi sīki kukainīši, kas slidinās pa lentītēm!


Par kukainīšiem runājot - Ances dārzā mitinās Tauriņš ar vareni raibiem un čaukstošiem spārniem !



Naktīs Ances dārzu uzrauga un pogām līdzīgās mušiņas ķersta Pūcīte!


Ances dārzā ir daudz putnu, viens no tiem - kautrīgais Rozulis dzīvo kokā gluži kā kabatā! Un pa slepenajām durvīm Rozulis naktīs iet ciemos pie pūcītes!


Ances dārzā ir līdz šim vēl citos kubos neredzēta ēka - putnu būris Strīpiņam! Nesauciet viņu par pingvīnu - viņš tad allaž dikti apvainojas ;)


Nu mazajai Ancei ir darba pilnas rokas - uzraudzīt un uzkopt tik vērienīgu dārzu nav joka lieta! :)

Drīzumā pastāstīšu jums arī par Adriana ceļojumu džungļos un Valtera rudeni!

Bieži vien apmeklētāji manā blogā iegriežas, Googlē meklējot atslēgas vārdus "bērnu ballīte". Tāpēc turpināšu jums reportāžas no katras bērnu ballītes, kur esam bijuši, jo katrā no tām ir vismaz viena laba ideja, ko aizņemties!

Gurķi, kabači, ciemiņi, vēl viens attīstošais kubs, auduma grāmatiņa, Cēsu Humpaltūre, pasākuma vadīšana, jaunas tikšanās, bēbītes Annikas jubileja un atkal marinādes - tāda bija mana nedēļas nogale  līdz pat šai stundai...



Un vēl! Nekad nebija nācies savākt tik daudz izejmateriālu rokdarbiem vienā dienā! Pirmdiena bija ienesīgākā diena manā mūžā! Sev nevajadzīgus PSRS laika audumus, vecas  (jeb kā tagad saka - vintage) kleitas man iešķiņķoja vecmāmiņa.
Maišeli ar mīkstajām rotaļlietām pārveidošanai man uzdāvināja viena no manām jaukām paziņām Veronika!
Un necerēti tiku pie 2 maisiem PSRS laika audumu bērnu ballītē, kuru mēs ar EmSī apmeklējām vakar vakarā Suntažos!

Kaut kāda sakritību un izdošanās diena!

Un vēl,vēl!!!! Šodien uzrakstīja viena feina mana bloga sekotāja Linda, kas arī bija nolēmusi atdot man 2 maisus ar audumiem, turklāt sakritības pēc Kundziņš tieši bija Rīgā, tāpēc nu jau audumu maisi atkļuvuši līdz Zaubes mežiņam!
Un vēl viena mīļa radiniece pat gatava ciemos atbraukt, lai atbrīvotos no jaukām, bet sev vairs nevajadzīgām košām drēbēm un audumiem!

Vai tā ir kāda mēness fāze? :DDDDD

Vai varbūt beidzot mana blogošana un mana radošā darbība uzņēmusi tādus apgriezienus un aptvērusi tik lielu cilvēku loku, ka viss notiek pats no sevis?

Lai vai kā  - Paldies, Paldies, Paldies visiem dāsnajiem ļaudīm!


_____________________________________________________________________________________________

Bet nu pamazām par visu lēnāk... :D

Atcerieties, teicu, ka ir vien notikums, par kuru pastāstīšu otrdien. Tas tālab, ka es tik sen neko tādu nebiju darījusi un man nebija ne jausmas, kā viss iegrozīsies, bet nu, kad pasākums jau aiz muguras, varu jums pastāstīt : man bija tas godpilnais uzdevums vadīt ikgadējo festivālu "Satiksimies Piebalgā", kas notika Alauksta ezera krastā.


Teikšu godīgi - man tā bija liela uzdrošināšanās, jo pēdējo reizi darīju ko līdzīgu 2006. gadā (vadīju šo pašu pasākumu Jaunpiebalgā). Skolas laikā gan bieži nācās izpausties publikas priekšā dažādos veidos -  gan kolektīvos, gan solo, gan kā pasākumu vadītājai, bet kopš bērnu piedzimšanas sabiedriskās aktivitātes biju nolikusi otrajā plānā. Un nu man bija iespēja atkal tajā visā ienirt!


Bija jautri! Jaunu iespaidu nu pietiks visam rudenim! Iepazinos ar daudziem jauniem mūziķiem un uzzināju, ka Jaunpiebalgas vidusskolā, kur manā laikā galvenā ārpusskolas skatuviskā aktivitāte bija tikai dejas, tagad pastāv gan instrumentāls jauniešu ansamblis, gan Latvijas mērogā atzīts t.s. mucu ansamblis jeb perkusionisti, kas bungo pa mucām!
Lielisks atklājums manām ausīm bija gan "Oranžās Brīvdienas", gan apvienība no Madonas puses "The Kutus"! Vienvārdsakot - bērni bija mājās pie omes, man aizkulisēs piebiedrojās māsa un pasākums izvērtās foršs un ilga līdz 5:00 rītā, tāpēc vēl 2 dienas pēc tam organisms īsti nevarēja ieiet sliedēs! ;)

Un pirmdien jau jauni darbi - bēbīšu tusiņs Suntažos! Mazajai Annikai palika gadiņš!


Un šodien atkal mājās un ikdienas ritmā, vagās vākt pupas un gurķus un sasodītos kabačus! Nākamgad nekādā gadījumā man nebūs vairāk kā 4 kabaču stādi!;D
Niklāvs, starp citu, bez jokiem ir ļoti uzcītīgs un pacietīgs palīgs! Viņš pedantiski plūca pupas nost no kātiem un kārtoja grozā...


kamēr māsa te īgņojās, te pavirši svaidīja pupas atpakaļ no groza tīrumā, katru ieprovējot ar zobiem gluži kā zelta dālderi :D!


Viņai vispār pilnmēnesī garastāvoklis nav no labākajiem! Un laikam jau tā ir visiem, jo šodien mūsmājās kopā saplīsa 9 trauki!!! Nekad vēl man pasterizējot burkas nebija veselas 4 saplīsušas!!! Bet tas uz laimi, tā teikt!
Kad abi palīgi piekusa, sākās klusa pasēdēšana "džungļos" (tā Niklāvs nodēvēja kabaču lakstus). Izrādās, ka tā bija arī "kukū" spēle, tāpēc bildi, kur abi smaidīgi skatītos man pretīm no kabaču lapām, iegūt neizdevās! ;) Kukū!




Šī nedēļa man ļoti darbiem pieblīvēta. Blogu joprojām rakstīšu naktīs, tāpēc jaunumus varēsiet ieraudzīt rītos! Arlabunakti!

Maniem, kā droši vien jebkuriem bērniem iemīļotās rotaļas uznāk viļņiem. Un tad bieži vien piefiksēju sevi rakstām viena vai otra bērna dienasgrāmatā, ka : " Niklāvam šobrīd topā.... rotaļa." vai attiecīgi to pašu par EmSī.

Tāpēc nolēmu apkopot augusta rotaļu topu arī blogā! Iespējams, ka varēsiet līdzīgas rotaļas piedāvāt arī saviem mazajiem!