Mammas Rokas: jūnijs 2013

Neatceros, kad pēdējo reizi bija raksts par šo tēmu... :)
Lai arī Mammas Rokas pēdējos mēnešus strādā vasaras ( lasīt - laiskuma, prieka un bezrūpības) režīmā, tomēr šis tas ik pa laikam tomēr top.
Pēc TV sižeta parādīšanās Mammas Roku veikaliņā ik dienas ieskatās vairāki simti zinātkāro! Un taisni vai kauns sametās, ka tur ekrāna glūn aizvēsturiskas bildes... :)
Tāpēc veltīju vienu miega nakti, lai kaut nedaudz papildinātu virtuālos Mammas Roku plauktus!
Turpinu cītīgi strādāt. Gan šūt, gan bildēt. Darbu gan iekrājies pulka, tāpēc lūdzu būt pacietīgiem!

Un tātad - ja meklējat dāvanas mazajiem rakariem, virtenes ballītēm, svārciņus dāmiņām vai tašas pirkumiem/festivāliem/pludmalei, dodiet ziņu!

Tāpat dodiet, lūdzu, man zināmu, ja esat ieplānojuši kādam vasaras jubilāram uzdāvāt Mammas Roku darinātu rotaļu kubu! Jūlijs un augusts solās būt ražens darba mēnesis - gribētos zināt, cik man atliks laika gurķīšu marinēšanai! :) :)

Niklāvam 6 gadi. Viņš savu dzimšanas dienu gaidīja vairāk kā dažs labs 17-gadnieks gaida

savu pilgadību!
"Māmiņ,"- dēls saka - "Es māku lasīt, braukt ar divriteni, turoties tikai ar vienu roku un māku bez citu palīdzības sākt šūpoties - tas nozīmē, ka man ir seši gadi!!!"
Tik daudz vērā ņemamu sasniegumu!:) Mazā sirds tik loti cenšas būt liela...

Ja pirmos gadus jūsmojām par piepūšamajām atrakcijām, tad vēlāk bieži vien kupli apmeklētās bērnu ballītēs ievērojām, ka šīs atrakcijas kļūst par bērnu un pat vecāku strīdu perēkli... Tāpēc nu jau vairākas ballītes pēc kārtas esmu spiesta būt makten radoša! :) Un šoreiz man izdevās pārspēt pašai sevi, jo ne tikai tiku pie sen lolota sapņa piepildījuma, bet arī atrisināju problēmu ar tētiem bērnu ballītēs! :D:D:D:D
Proti - pēc trīs gadu intensīvas Vēlēšanās un Runāšanas beidzot ir notikusi Darīšana! Sāka tapt māja kokā! Jo mūsu piemājas koks (patiesībā- divi blakusstāvoši koki), manuprāt, šim nolūkam kā radīts! Āmuri klaudzēja no agra rīta un rimās vien neilgi pirms saules rieta. Darbu divtik interesantu noteikti darīja gan radošie komentāri no malas, gan mazie, zinātkārie jaunā rotaļu objekta testētāji :)...
Visu cieņu tētiem par darbasparu un pacietību!

Šī dzimšanas diena Niklāvam uz mūžu būs īpaša arī tāpēc, ka nu viņam ir pašam savs fotoaparāts! Topošā krustmāte nopirkusi sev nopietnu kameru un vecā vairs netiek izmantota. Bet mazajam pasaules pētniekam/topošajam fotogrāfam neko labāku pat neprasās! Vēl nedaudz jāpiestrādā pie atcerēšanās, kur fotoaparāts tiek nolikts un būs pavisam labi! :)

Pa ilgiem laikiem beidzot dabūju pašiverēties pa virtuvi! Šoreiz realizēju ideju par hamburgeriem. Ērgļos "Korē" tās maizītes cep izcilas! Man atlika vien sagādāt iekšā liekamo. Tomēr karstajā dienā mīļākais no Paldiesiem tika Niklāva vectēvam, kurš no sākuma pavēlēja Kundziņam iegādāties spaini un tad šajā spainī ietaisīja gardu auksto zupu! :)

Tieši pēc saulrieta un pēdējā notiesātā šašlika gabaliņu, parādījās dzimšanas dienas pārsteigums! Ēst cukurvati tik cik lien - tas ir kas līdzīgs bērnības sapnim par būšanu vienam pašam uz pasaules! Bet izrādās, ka pat pie bezlimita cukurvates vēderam tomēr ir limits. Es varēju apēst vien divas... Vakara rekords vecmāmiņai - tā iemanījās pievarēt trīs. :)

Otrā rītā Niklāvs steidz kāpt uz svariem un ar nožēlu secina, ka svars nav mainījies- uz ekrāniņa tie paši 20 kilogrami. Bet kā tad tā?- viņam taču tagad esot jau SEŠI gadi!!! Mierinu dēlu, ka daudzas labas lietas notiek dikti lēnām. Bet viņš steidz pieaugt. Un tas ir skaisti. Bēbītim jau nemaz nevarētu māju kokā būvēt.:)...

Īsa bija Jāņu nakts... Patiesi īsa un tieši tik pasakaina, lai pirmo reizi Zosēnlīgo vēsturē mēs pa kaimiņsētām izbradātos, sadziedātos un saēstos visvisādus labumus! :) Un izdevās arī saules ausmu sagaidīt!

Jāņu siers, Jāņu vaiņagi, Jāņu tārpiņi pilnmēness piespīdētās ceļmalās...
Līgo mājās, šķūņos, nojumēs, klētiņās...
Gari brunči un rasa kājās...
Patīkams miers...
Un Jāņuzāles - labas visas, visas! Plūc kā gribi - vāzē izskatās burvīgi!

Šogad saulgriežos mācījām mazjauniešiem uguni radīt, piejaucēt un cienīt. Pirmo gadu ļāvāmies arī ugunskura lēkšanas priekiem! Tas, kā atzīst jaunā paaudze, esot bijis pats interesantākais Jāņos! :)

Un ar lepnumu vēroju svētku galdu - gluži kā pasakā par zvēriem un abru taisītāju - no malu malām savesti mājas kūpinājumi, pašu sieti sieri, rītausmā lasītas meža zemenes, zivtiņas tikko no kūpinātavas...

Apēstais jāizdancā! To arī darījām! :)

Saulgrieži piedzīvoti. Jāņu nakti negulēju, tātad ir cerība negulēt visu vasariņu! Par to priecājos, jo nu jāsāk pamatīgāk pievērsties Mammas Rokām! :)
Aiziet darbos!

Šī pa ilgiem laikiem reiz ir vasara, kuru izbaudu no sirds! Tā, kā vasaru jāizbauda būtu: bezrūpīgi, lēni, priecīgi. Naudas makā gan pamazām iemājo tukšums, jo šujmašīna darbojas tikai simboliski- uzšuj pa virtenei, pa kubam, pa dāvanai mīļcilvēkiem, toties ēdam pašu lolotos lokus, dilles, vācam kumelīšu tēju un stumjam vaigos zemenes - dārzā viss notiek! :)
Beidzot izdodas atrast laiku arī slotiņu siešanai. 30 jau ir. Vēl vajag 60.

Tagad, kad līdz Ērgļiem no Rīgas puses līkumo melnā asfalta čūska, attālums Zaube-Zosēni sarucis līdz nepazīšanai. Nedēļas darbi rit Zaubē, bet nedēļnogales darbošanās- Zosēnos. Mazais zāles traktorītis izceļojies vairāk kā dažs labs cilvēks!

Kamēr vīriem zāles pļaušanas darbi, zivju apraudzīšanas rituāli un šķūņa pucēšanas talka, tikmēr es lasu grāmatas. Nespēju/nemāku lasīt vienu grāmatu pēc otras. Baudu pēcgaršu. Domāju, filosofēju... Meditēju fiziski strādājot. Piemēram, izbrucināto krāsnsvietu ar malkas pagalēm aizkraujot.

Kopš karūsu ķeršanas čempja negaidītās veiksmes esmu kļuvusi par dīkmakšķerēšanas mīļotāju. Ik pa laikam iemetu pīcku piemājas dīķī! Un ķeras! Patiešām ķeras. Vislabāk - saulrietā.

Bērniem Zosēnmājā katram sava iemīļotā lieta un vieta. Niklāvs neizlaiž no rokām tēta Olimpus-u. Dinozauri tā un dinozauri šā. Trāpās arī kaimiņmeitene kādā bildē. Kā nu ne - to taču precēšot! Un kā tad paliek ar Zaubes kaimiņEvitu? Puika atcērt, ka būšot šim divas kāzas - precēšot abas!...

Viens pa divi - vai nu floriste, vai konditore. Ja Emīlijas rokā nav ziedu pušķis, tad tas noteikti ir smilšu kūkā.

Un, runājot par puķēm - atklāju Zaubes pļaviņā vienas baigi labās - nostāvēja burkā divas nedēļas! Varbūt kāds zina, kā tās dēvēt?...

Ballīšu sezona! Mazo radiņu tik daudz, ka ballīšu grafiks blīvs. Maijā vien 3 meitenīgas ballītes! Zanei, Emīlijai, Rūtai.

Zanei 6 gadi.

Tas foršais vecums, kad ir gribēšana un varēšana mazos draugus ar pašu darinātiem apsveikumiem pārsteigt! Un katram savs darbiņš: Emīljai krelles vērt, Niklāvam apsveikumu stellēt, bet Zanītei - kārtīgi priecāties saņemot! Visiem viss izdevās teicami. :)

Zaķumuiža nav tikai miests netālu no Rīgas. Tā ir vieta, kur ir ne tieki fantastisks bērnudārzs un sākumskola, bet arī vieta, kur ir foršs stadions, volejbola laukums, meža takas un citas lietas, kas liek ģimenēm ar bērniem priecāties par dzīvi ciematiņā ar tik mīļu nosaukumu!

Kad meža takas izrādītas un lielākā daļa dāvanu izstudētas, var ķerties pie uzdevumu daļas. Atminēt, sameklēt, izkrāsot, nospiest...

Un ir, patiešām ir, vērts iegādāties vienu komplektu sejas krāsu! Šogan šīs krāsas mums pilnīgi noteikti aizstāja piepūšamās atrakcijas visās bērnu ballītēs! :)

Silto gāzienveida lietu viņi vienmēr sagaida ar tādu pašu prieku kā pirmo sniegu! :)...

Paldies par ballīti, Zanīt! Paldies tavai mamma par krāsām, smaidiem, gardumiem un uzdevumiem!:)

Emīlijas vārdadiena.

Vārdadiena nav dzimšanasdiena. Bet, ja svarīgā diena ir ziemā, tad ir tikai normāli gribēt svinēt arī to, kas ir vasarā! :) Lai arī viesi jau sāk putroties jubileju nosaukumos un svarīgumos, tomēr mēs ticam - jo vairāk ballīšu, jo labāk!

Un atkal jau - krāsas, krāsiņas... Jautri arī tētim! :) Leopardizēts!

Neatceros, kā man sāka patikt garas pastaigas, bet kopš tā brīža cenšos tās iepaticināt arī bērniem. Ceļu sākam bruņojušies un aprīkoti. Pamazām ceļmalā atkrīt riteņi, leļļu rati un citi traucējoši atribūti. Vēlāk tētim nākas maršrutu mērot vēlreiz, lai mantas atkal nokļūtu mājās... :)

Un brīdī, kad šķietami lielākie takas izaicinājumi -latvāņi un dullais kaimiņu suns- aiz muguras, ieraugam, ka pavasara pali laupījuši visus dēlīšus mazajam tiltiņam! 5 mazi drosminieki un viena stipra mugura - tieši tik bija nepieciešams, lai arī šis takas šķērslis tiktu pievarēts! :)

Es dāvanu Emīlijai iegādājos pietiekami sen, lai paspētu to piemirst un tad netīšām atrast un sapriecāties par to no jauna! Dubultprieks! :) Pumpainie šķīvīši meitai no manis.

Rūtai 1 gads.

Tiekamies Zoo? Nu tiekamies! Plāns jauks, bet patiesība citādāka - bērniem savs ritms un nekāda grupveida pastaiga pa Zoo nesanāca vis. :) Tiesa uz mirkli katrs kaut kur viens otram pavīdējām... Bet ne jau tāpēc Žirafes neglītākas vai pāvi mazāk interesanti! Un ja jau pēc Zoo tik un tā paredzēta ballēšanās daļa, tad nekāda vaina iztekalēt dzīvniekus katram atsevišķi.

Īpašs lepnums man šogad par saviem ģimenes vīriešiem. Parasti Es esmu tā, kas cīnās ar dumjajiem zvēru piebarotājiem un atgādinu Zoo darbinieku lūgumus necienāt dzīvniekus ( un lielākoties saņemu no sava Kundziņa aicinājumu atslābt :)). Bet šoreiz arī Kundziņš neklusēja. Un Niklāvs metās izmantot vienu no pāris viņa zināmajiem krievu vārdiem. Puisēns apsauca onkuli, parādīja uz brīdinājuma plāksni un dusmīgi noauroja "Ņet, ņet, ņet!!!" :) Mamma lepna. Goda vārds! Kauns par tiem muļķa cilvēkiem, kam nepielec elementāras lietas...