Maija beigas. Gandrīz jūnijs. Tātad- Vasara. Vasara ir laiks, kad lielais akadēmiskā darba un telpu darba cēliens vismaz manā ikdienā beidzas. Ēdamais kļūst svaigs, domas- dzidras , pirksti- zaļi! Vasara! Laiks, kad pat dzīvošana pilsētā, ja vien papildināta ar raženām nedēļnogalēm laukos, kļūst tīri baudāma! :D

Un tātad- muzeju nakts. Vecajā pilī, ticiet vai ne- nebija nācies būt, tāpēc izdevās piedzīvot aizraujošu, nedaudz mistisku, senatnīgi siltu, maijvaboļu dūkoņas pavadītu nakti Cēsu pils mūros un pagalmā. Pēc pastaigas ar sveču laternām augšā+lejā pa virpuļkāpnēm, Akurateres un Kulakova koncerts. Pieklājīgi-nepieklājīgi novēlots. Bet par un ap Veidenbaumu, tāpēc interesants. Bērniem gan koncerts patika tikai tālab, ka pēc tā viņi cerēja dzirdēt nosauktus savus vārdus orientēšanās spēles izlozē. Nesadzirdēja. Bet gulēja pēc tam gan saldi. :)