Pavasaris Latvijas kartē.

Paldies, paldies, PALDIES Tam Lielajam Gudrajam tur augšā par tik fantastisku laikapstākļu sēriju! Un jau ceturtdien būšot pērkoņzibeņi - tātad baso kāju sezonas sākums! Urā!

Zaubes mežiņā siltā pirmsvasaras iestāšanās sveikta godam. Brīdī, kad pa darbistabas logu ar skatienu saganu savas atvases, notiek spaiņa un pelēkā kaķa galvas savienošanas mēģinājums. Kaķis kā jau kaķis- ātri vien pierāda piederību savai dzimtai. Un, kamēr neviens neredz, ka es vēroju, tikmēr šī "zobs pret zobu" pasaules kārtība visiem situācijā iesaistītajiem šķiet gana sakarīga. Mirkli vēlāk tomēr mana spiegošana tiek pamanīta un tad no mazajām acīm sākas pavasari pali, bet dakterei mammai jākorķē vaļā jauniegādātā ūdeņraža pudelīte...
Kopš Zaubes namiņa pagalmā dzīvo Liks un Džeks (vārdus piedomāja Niklāvs, bet māsa tik un tā abus par Audžikiem saukā), Emīlija mājās iedabūjama vien` ap tumsu. Un tad tie stāsti! :) "Mam`, kaķītis pakakāja un tad sakasīja savai kakai virsū lapas!", "Mam`, kaķītim ir netīras ausis." Un tā ik minūti! Un es tāāāā priecājos, ka manu bērnu redzeslokā šie neaicinātie, bet liktenīgie mājdzīvnieki parādījušies tieši šajā vecumā, kad viņi dalās ar mani savos jaunatklājumos verbāli!!!



Bet mums pagalms tāds, kurā neizdarīt blēņas varētu vien sasiets bērns. Pusbrūkošās drupas aicina parāpelēties, lielā peļķe aiz kalniņa lūdz iemēģināt kedu mitrumizturību, mazās kļaviņas galotne piedāvā izmēģināt plastmasas puķpodu katapultēšanu, kaķis uzprasās uz staipīšanu, tēta traktors-uz kurbulēšanu! Viss tik interesants un aicinošs! Maniem šuvējas/blogeres nerviem bērnu mēģinājums palaist traktoru izrādījās izturības slieksnis. Šajā brīdī "ļauj bērniem būt" attieksmi nomainīja "dod viņiem nodarbošanos" attieksme. Un tad kādas minūtes 10 pieklājības pēc tapa bruģa māksla.
 Zīmējumi kā senajā Ēģiptē. "Es, Māsa un Peļķe."


Taču jau pēc mirkļa atkal atradās interesantāka nodarbe! Terārija pārbaude. (Kas jau tā notiek nepieklājīgi bieži, ja man jāsaka.) Brrr, bet viņi ir tik bezkaislīgi, ķeksējot ārā no bedrītēm vardes, ķirzakas un citus... labumus! Un es pasitu sev pa plecu, sak`, taisnība bija manai bioloģijas/ veselības mācības skolotājai Laumai Micānei, ka bailes mēs iemācāmies, ne piedzimstam ar tām... Lai kā man nesimpatizētu mazākie no dabas draugiem, es turu muti un priecājos līdz`, kad tieku kārtējo reizi pasaukta veikt fotosesiju! :)
Un pēdējā no šīm reizēm patiešām skaists atradums! Mazais cirslītis! Viņš tā baidījās no tās uzbrūkošās vardes! :D Nekad nebūtu domājusi!



 Bet Niklāvam ir pašam sava "girl next door"! Kaimiņiene un grupiņas biedrene. Un, kad taujāts, kāpēc viņam tieši Evita patīk labāk par visām meitenēm, atbilde ir ātra: "Tāpēc, ka viņa ir visgarākā pasaulē"! :)
Kad ciemos kaimiņmeitene, tad mazajam puikam neviens darbs nav par grūtu, neviens koks nav par augstu un velosipēds stūrējas ar vienu roku! :):):)
Un es savā šujamdarbu grafikā cenšos neapjukt un neaizmirst par citām svarīgām lietām. :) Piemēram banānu kēksu launagā. Lai forša bērnība tiem jaunajiem cilvēkiem!







Mūsmāju tētis nav tikai mednieks. Viņš ir arī arājs, ecētājs, kultivētājs, siltumnīcas kaļķotājs un vēl daudzucitusvarīgulietudarīt-ājs.
Un Viņi, protams, grib piedalīties visās svarīgajās tēta lietās! Tāpēc, katru dienu, apmēram stundu pēctam, kad viņi visi trīs iz aiztraktorējušies art tīrumu, atskan telefona zvans, lai braucot pakaļ aizmigušajiem... :)





Martā es satiku cilvēku, kas taisa kartes. Latvijas. Es viņam uzdevu, šķiet, visus pasaules jautājumus par šo tēmu! :D Tik aizraujoši! Vai zinājāt, ka karte sākas ar īpašu, speciālām kamerām aprīkotu lidmašīnu? Tā lidinās pāri Latvijai noteiktā laikā un secībā un, tiklīdz viens pārlidošanas maratons noslēdzies, tā viss sākas no jauna!
Un tas cilvēks man pat pateica īstu datumu, kurā lidmašīna būs virs manas mājas, bet tās interesantās informācijas bija tik daudz, ka šo kaut kā palaidu garām. Bet jūs gan - uztaisiet pārsteigumu tiem pilotonkuļiem vai tantēm! Nu kaut vai mauriņā mājvārdu izpļaujiet, kā tas viens Kurzemē pirms dažiem gadiem! ...:)
Bet, ja gadījumā šī lidmašīna bija īstā un jūs kartē Zaubes mežā ieraugāt oranžu māju, apartus tīrumus un bluķīti ar banānu kēksu virsū - ziniet - tās ir mūsu mājas.


Anna  – (2013. gada 7. maijs 04:46)  

Sasmejos es par to māsu un peļķi...mums arī k-kā līdzīgi tas viss notiek, tik vecuma atšķirība lielā. Bet māsai nāk draugi un draudzenes, visi darās savos nebeidzamajos darbos, bet mazulis, kā tāda pendelīte visu laiku līdzi...Tie lielie pārdzīvojumi,kas norisinās tad, kad lielie salec saviem ričukiem virsū un pazūd- oi, oi, oi... Aizvakar es tieši tā nodomāju- tie bērni ir ļoti laimīgi, neskatoties ne uz kādām sadzīviskām ķibelēm, naudiņas mazumiņu un visādiem citādiem dzīves sīkumiem!

Esmeralda  – (2013. gada 7. maijs 07:50)  

Dievīgs jums tas pavasaris atnācis!!! Un kēkss tik apetītlīgs izskatījās, ka, protams, man bija uzreiz jāizspiego recepte :) Par pērkonu un baskāju sezonu gan man mācīja savādāk - pēc pirmā pērkona drīkst uz zemes sēdēt, ar plikām kājām staigāt - pēc trešā. Bet varbūt that's all folks :)

Laine  – (2013. gada 7. maijs 08:04)  

Ha, ha, ha! Esmeralda. Par pērkonu- smieklīgi! :D Varbūt beigās vispār māņticība? :D Es dzirdēju, ka notiek tur tā izlādēšanās(uzlādēšanās, magnetizēšanās???:)), utt. un zeme tad skaitās tā kā uzsilusi vai tml. Katrā ziņā, es jau pāris dienas atpakaļ nenocietos un aši noskrēju pa bruģi basām kājām. Nekāda vaina! :) Un vakar jau tiešām prasījās pēc zandelēm, bet kaut kā nebija sajūtas, ka Visuvarenais jau ļāvis... :)Pēc trešās, saki... Nu būs jāgūglē! :)

Anna - es augu ļoti materiāli nestabilos apstākļos, un pārtikām teju no uzaudzētā, bet es novēlu tik jauku un priecīgu bērnību ikvienam! Man nemaz nebija laika domāt par naudu vai tās neklātesamību - mani vecāki man deva lauku mājas meža vidū - ar to bija gana! Ikdiena pagāja pļavā, pie upes, purvos, mežā - pilnīgā bezrūpībā un saskaņā ar dabu! Mums bija kūtiņa kā zoodārzā - ar pāris gotelēm, piecām aitām, pīlēm, vistām, u.c.! Mēs brokastīs ēdām svaigi slauktu pienu ar rupjmaizi! Peldējām desmit reizes dienā Gaujā! Ēdām spradzenes, griezām purva ciņiem matus! Nabagiem esot radošākie bērni! :D Vadzi, iespējams, ka tāpēc es tāda radoša! :D :D

Diāna  – (2013. gada 7. maijs 10:42)  

Kārtējais brīnišķīgais ieraksts. Pirms pāris gadiem Tu pati, man liekas, nebiji gatava mājdzīvniekiem, vismaz kaut ko tādu teici.

Cik saprotu no fizikas, līdz ar pirmo pērkonu beigsies elektrizēšanās no mašīnu durvīm un dzīvnieku glaudīšanas, un tieši tāpēc arī var ar plikām kājām skriet un zemē sēdēt. (Man liktos ļoti neloģiski, ka sēdēt var, bet staigāt nevar - sēdēšana taču ir augstāka pakāpe par staigāšanu basām kājām!)

Īpaši forši, ka ir tā draudzenīte.

Laine  – (2013. gada 7. maijs 10:59)  

Nu, Diāna, ja godīgi, es nesaku, ka esmu tagad! :D:D:D:D Bet ko lai dara, ja viņi sameklē mani pat meža vidū! Paši! :D Un paši pat teritorijas dala un abi ir totālākie ienaidnieki. Tālab tagad viens ir šķūņa kaķis un otrs piemājas. Vienā kadrā nenoķert! :D Visu ziemu ārā pārlaida, tagad attārpoti un vairs netiek piebaroti - viss pašu rokās - peles lai ķer! Un šādā variantā "mājdzīvnieki" mums darbojas! bērni laimīgi, es arī - visiem viss o.k.! :)
Citādi te vienu brīdi Niklāvam jau sākās "Mom, I need a pet" sarunas.

Par pērkonu - nu jā - tā izlādēšanās un salādēšanās - arī man tā liekas kaut kur atmiņas apcirkņos ierakstīts...

Anna  – (2013. gada 7. maijs 13:08)  

Akkurāt par manu bērnību aprakstīji, tik mana pagājusi Zemgales plašumos un mani mazuļi aug tepat... tik pat foršā, jaukā un dabīgā vietā, kā es- perās pa smiltīm, palīdz dārza darbos, ēd kārumus pa taisno no dobēm un krūmiem, skrienās ar kaimiņu vistām un vārtās pa zāli. Vienmēr esmu teikusi, ka nav māksla un lielas prasmes k-ko uztaisīt no smalkiem materiāliem,liela prasme ir radīt no nekā, no tā, kas blakus, kādam nevajadzīgs un aizmirsts...tas, kam visa ir 'pāri acīm' to nekad nemācēs...

RitaGri  – (2013. gada 7. maijs 23:07)  

Pasaules izzināšana...
Un tā divlitru piena burka, it kā tepat no maniem kaimiņiem atnesta.

Laura  – (2013. gada 8. maijs 00:02)  

Tik forshi tavi Kjiparinji aizmigushi pie teta traktora! Kaa saciit -guleeshana un braukshana attieciigaa vecumaa iet roku rokaa! Jaukuminji. Un tas arii par tevi ;-)

Laura  – (2013. gada 8. maijs 00:05)  

Ups. Traktora. Nevis pie taa..
Un par lauku pozitivu ar sho to zinu, berniba katra vasara Penkulee, Dobeles raj.pavadiita.

Laura  – (2013. gada 8. maijs 00:06)  

Tik forshi tavi Kjiparinji aizmigushi pie teta traktora! Kaa saciit -guleeshana un braukshana attieciigaa vecumaa iet roku rokaa! Jaukuminji. Un tas arii par tevi ;-)

Ierakstīt komentāru