Studentes dienasgrāmata. Janvāris.


Esmu nolēmusi šogad blogā vismaz reizi mēnesī apkopot uzzināto, sajusto pedagoģijas studijās. Visdrīzāk kā atskaiti/grāmatzīmi man pašai, ne tiem, kas te ielūkojas cerībā uz rokdarbu vai bērnkopības iedvesmu :). Šie ieraksti vairāk būs kā pārdomas par manu šī brīža statusu un pārliecību.

Tātad: pirmais ieraksts. Janvāris.
Mans janvāris pazuda kaut kur starp "postmodernisma estētiku" un "pedagoģijas pētniecības metodēm"... Un es tiešām nesaprotu, kā cilvēki to iespēj... Es gribu studēt. Nu, tā ka- Studēt! Es gribu iedziļināties, ieurbties, ieburties, izprast jēgu/izcelsmi, salīdzināt, analizēt un izveidot viedokli. Mācības šādā kvalitātē man aizņem piecas dienas nedēļā!!! Šobrīd mācīšanās notiek pēc principa "pasniedzējs dod uzdevumu un es izaicinu sevi šajā uzdevumā." Tas ir gana jautri, taču jūtu, ka sāku nogurt... Jūtu, ka lietas, kas mani patiešām interesē tagad un tūlīt, grāmatas, kuras vēlos lasīt tagad un tūlīt, tiek noliktas arvien tālākos plauktos un gaida, kad beidzot beigsies viss Vispārīgais... Pedagoģija, psiholoģija, utt....


Nē, nav jau slikti uzzināt arī pedagoģijas vēsturi, protams. To zināt, lai izveidotu pieklājīgu viedokli par pedagoģijas nozīmi un izprastu lietas kopsakarībā, vajadzētu katram kurš skaļi domā par pedagoģiju. Par to pārliecinājos. Daudzas pārliecības sakārtojas pa plauktiem, kad ir iespēja paraudzīties uz priekšgājēju pieredzi un uz pašu pedagoģiju vēstures kontekstā. No šī viedokļa raugoties, it kā pat sanāk pareizi sākt studēt pedagoģiju, vispirms iedziļinoties tās pagātnē. No otras puses- esmu vienmēr aizstāvējusi "dziļumā iešanas" mācīšanos. Tā ir tāda mācīšanās, kura sākas no neliela (vai liela) informācijas/situācijas impulsa, un tas, kurš mācās, pamazām apaudzē šo impulsu ar aizvien padziļinātāku informāciju. Šie impulsi pedagogam un vecākiem ikdienā tālu nav jāmeklē. Katru dienu mēs satopamies ar identiskiem jautājumiem, identiskām situācijām. Turklāt šīm situācijām ir vajadzīgi risinājumi tūlīt. Tagad! Kāpēc bērni negrib iet skolā? Ko darīt ar vardarbību skolās? Vai mācību saturs atbilst bērna vecumam? Kas skolā galvenais- mācīšanās vai socializēšanās? Kādam jābūt labam skolotājam? Kā ieviest veselīgāku pārtiku skolās?... Un tā tālāk... Vai neizklausās pēc augstskolas īskursiem? :) Vai nevarētu būt tā, ka mums papildus standarta studijām reizi mēnesī ir arī kāds aktuālais kurss ar jaunāko informāciju nozarē?...


Tikmēr mana personīgā pārliecība par bērnu audzināšanu no pedagoģiski pamatotas pamazām sāk sliekties tādas pārliecības virzienā, kas pastāv uz iespējami mazāku iejaukšanos bērna dzīvē, bērnībā, domās, izziņas procesā. Vai unschooling ideoloģija šodien ir iespējama arī mūsu valsts teritorijā, par to pagaidām šaubos...

Man priekšā Angļu valodas eksāmens, naktsskapītī stāv arī čupiņa bērnu grāmatu, kas līdz martam jāiespēj izlasīt Bērnu literatūras kursa ietvaros. Referāts Civilaizsardzībā. Normāls akadēmiskais kokteilis.
Bet vispār gribētos grāmatu par permakultūru izlasīt...

Ar degunu grāmatā
Laine

Aija Elliņa  – (2016. gada 29. janvāris 17:32)  

Man ļoti patika studēt augstskolā. Ļoti. Lai Tev visam pietiek laika un iedvesmas!

Sandra  – (2016. gada 31. janvāris 12:16)  

Loti interesanti palasiit par augstskolas gaitaam. Nedaudz atgadina gramatu "Garkajtetins". Gaidisu vel ierakstus par so temu!

3vardes  – (2016. gada 1. februāris 22:07)  

Es ar par Garkājtētiņu iedomājos! It sevišķi pědējās rindkopas lasot. :-)
Lai pietiek izturības, pacietības un izzinātkāres!

Dace  – (2016. gada 3. februāris 00:21)  

Pedagoģija mani vairāk interesē par rokdarbiem, tā kā pārmaiņas vai bloga papildinājums tikai priecē! Lai veicas studijās!

Ierakstīt komentāru