Mans ikdienas darbarīks ir rūcošs, adatains darba kleperis. Tas padara savu darbu ātri, elektriski un puslīdz paredzami.
Tāpēc ik pa laikam man uzmācas neatlaidīga vēlme patamborēt. Nē, es neesmu salvetīšu un mazu tamborētu kruzuļnieciņu cilvēks. Mani projekti ir lieli un parasti tiek izpildīti ar milzīgām tamboradatām.:D
Tā arī šoreiz - ņēmu lielākos no tambordarbarīkiem, ķēros pie t-kreklu dzijas maisa un sāku margot.


Ideja gan man bija skaidra - vēlos rupja tamborējuma rotaļlietu grozu. Ar apļa dibenu. Tamborēšanas ābece, šķiet. :)





Grozs gan sanāca mīkstāks un galu galā arī garāks kā plānoju.  Paldies, pie reizes, tam, kas sen atpakaļ izdomāja to teicienu par pirmajiem kucēniem! :)



Labās rokas īkšķis pulsēja vēl divas dienas pēc darba pabeigšanas, bet gandarījumu par sen lolota projekta ieviešanu dzīvē tik un tā bija stiprāks par īkšķa sāpēm!

Beidzot esmu iegājusi darba ritmā. Beidzot darbadienas atgriezušās savā likumīgajā vietā. :)
Vai kādam vēl šķiet jocīgi, ka jau ir 2013. gads??? 

Ir trešdiena. Mums tikko beigusies nedēļas nogale. Meita, kuru citkārt uz dārziņu iet nav jāpierunā, šorīt pirms pašas ieiešanas grupiņā sāka raudāt... Un es zinu, ka tas tālab, ka mūsu kopā pavadītais laiks Jelgavā bija dinamisks un piesātināts. Pēc 4 aizraujošām brīvības dienām atgriezties dārziņa sienās nav viegli. Saprotu. :)


Ikreiz, kad braucam prom no Jelgavas, atstājam tur "padēklīšus". Bērni zina, ka atgriežoties viņus gaida ūdenskrāsas, plastilīns, vecmāmiņas iekrātās McDonalda rotaļlietas un, kas pašiem bērniem šķiet visvisaizraujošākais - "vecās rotaļlietas"! Ar vārdu salikumu "vecās rotaļlietas" mazie apzīmē vecu telefonu, gludekli, lupu, kastītes, lādītes utt.




Jelgavas pusizremontētais dzīvoklītis bērniem šķiet kā pilnīgi alternatīva Pasaule! Jo te drīkst zīmēt uz sienām un lēkt no palodzes dīvānā, te mēs kopā laiskojamies pie garām multfilmām un baudām to īpašo "nedarīt NEKO" sajūtu!


Pārmaiņas pēc padzīvot vietā, kur tuvākais veikals nav 12 km attālumā ir patiešām atsvaidzinoši! Un tagad, kad katram mazajam ir gan savs maciņš, gan naudiņa, abi vēl jo vairāk priecājas par iespēju pastaigā iekļaut veikala apmeklējumu. Parasti ejam uz "Pasāžas Maximu", pa ceļam apstājoties obligātajā pieturā - apavu un krāmiņu humpalbodītē "Pāris". Lai arī kopš pirmajām dienām līdz šai cenas apaviem šeit manāmi augušas, tomēr krāmiņi nav dārgi. Un tā- princese tika pie kroņa, bet džigits pie Cirka Dinozaura, Hercoga Jēkaba laukums pie pāris sniega enģeļiem un dažām garām pēdu takām. Un es ceru, ka tās lampas drīkstēja tikt appurinātas ar sniegu un ka zaudējumus pilsētai neesam sagādājuši :).




"RDA" parasti ir kaktiņš, kurā sakārti kostīmi. Visbiežāk drausmīgas kvalitātes un no tikpat šausmīgiem materiāliem. Toties lēti. :) Bet gadās, ka tajā mudžeklī ir arī pa kādam tīri ciešamam apģērba gabalam. Un tā - princeses kronim nu ir arī sava kleita. Jelgavas Princeses tērps. Atstāts Jelgavā. Padēklītim. :)



Mana mamma ir Jelgavas vecmāmiņa. Tā, ar kuru kopā lasīt "Joka pēc alfabēts" un tā, ar kuru kopā gatavot ēst. Tā, kura acīmredzami ir mana mamma, jo uzzinājusi, ka Čika viņai palīdzēs, izdomāja, ka jautrāk frikadeles būs kārtot trīsstāvīgā traukā! Lieliski mam`!



Starp īpašajām NEKO nedarīšanas stundām tomēr pa kādam darbam ar`.  Jo nekas nestāv uz vietas! Pa svētku laiku no Muki.lv plauktiem teju vispār pazudušas Mammas Rokas. Un tas jāsteidz mainīt! Jaunas virtenes, Kovbojs, Pirāts, Dāma džinsu sarafānā un čūsku brigāde - viss tagad iekš `mukajiem Mammas Roku draugu apartamentiem atkal redzams un iegūstams!






Otrā vakara pastaiga pār Adrenalīna Tiltiņu. Īstenībā jau Mītavas tilts, bet mums ar manu māmiņu tas izraisīja kāju ģīboni un roku vatējumu, tāpēc atradām tam atbilstošu nosaukumu. Cienījamā Jelgavas Pilsētas Dome - darām zināmu kā pilsētas viesi - lai arī tiltiņš ir pievilcīgs bez gala (pat ar visām iebūvētajām uzbāzīgi spilgtajām spuldzītēm) tilta margas nav bērniem drošas!  Pa apakšējo caurumu mierīgi varētu izšļūkt pat mana četrgadniece. Tāpēc ļoti ceram, ka jūsu solītā nepilnību novēršana līdz ar pavasara pirmajiem putnu treļļiem būs notikusi. Jo visādi citādi Adrenalīna Tiltiņš lieliski iekļaujas mūsu pastaigu maršrutā! :)




Var jau būt, ka es sāku no nepareizā gala. Var jau būt, ka man vispirms bija jādodas uz Jelgavas TIC un tikai tad jātincina bloga lasītāji un tvitersekotāji par brīvā laika iespējām ar mazajiem Jelgavā. Tāpēc es došu Jelgavai vēl vienu iespēju pavasarī. Tādu oficiālu.
Jo es ticu un ceru, ka Bossiks.lv nav Jelgavas bērnu izklaižu vizītkarte.

Nevar būt, ka iestādījums, kurā atrodas: