Mammas Rokām šis nav bijis visai dinamisks gads, drīzāk otrādi, radošais gads pavadīts ar nosacīti atpakaļslīdošu dinamiku, ja runājam par darba apjomu. Tomēr šis gads ir bijis īpašs, jo tajā ir bijuši daži nozīmīgi atskaites punkti. Viens no tiem ir mana iekšējā sajūta par Mammas Rokām. Lai šo sajūtu iegūtu pagāja ne viens vien pārdomu mēnesis. Šo pārdomu rezultātā Mammas Rokas manā apziņā iekārtojās sev piemērotā nišā, ieguva nākotnes aprises un turpmāko gadu vīziju. Par to, kāda tā ir, pamazām uzzināsiet nākamā gada laikā.

Kopumā, tomēr, mans gads ir bijis virzībā uz augšu. Uzsāktās pedagoģijas studijas pavēra man jaunus apvāršņus uz lietām, par kurām pirms tam neaizdomājos un nostiprināja jau līdz šim iegūtās atziņas un vērojumus pedagoģijā. Mācīšanās ir ārkārtīgi aizraujošs un, jā, laikietilpīgs process. Katrs brīvbrīdis paiet iegūstot un analizējot arvien jaunu informāciju par pedagoģiju un ar to saistītajām zinātnēm. Jūtu, ka šajā jomā man ir daudz ko teikt, bet, kas svarīgāk, daudz ko darīt. Ceru līdz tam nonākt tuvāko gadu laikā.

Kā pilnīgi jauns pavērsiens manā dzīvē ir tūrisma joma. Līdz šim esmu bijusi aktīva tūrisma baudītāja. Līdz ar to nācies saskarties gan ar perfekti atrisinātiem tūrisma jautājumiem, gan ar tādiem, kuros vēl ir daudz vietas izaugsmei, un tuvākā gada laikā, papildus visam esošajam, vēlos iedziļināties arī šajā jomā.

Jūtu, ka šīs nebūt nav viena no otras atdalītas intereses un neviena no tām nepieprasa otras izslēgšanu. Gluži pretēji- jūtu, ka šīs jomas ir viena no otras neatraujamas, jo savā būtībā attiecas uz vienu un to pašu, proti, dzīvesveidu!

P.S. Vai jau teicu, ka pēdējā laikā manī ieperinājusies doma par vācu valodas apgūšanu?... :)