Lietuva. Pirmā daļa. "Tikt līdz Lietuvai".

Apzināti neplātījos (tpu, tpu, tpu, ka tik kas nenotiek!) blogā, ka brauksim trīsdienītī uz Lietuvu. BEIDZOT! Iedīglis šim ceļojumam sākās precīzi pirms gada un, kā visu ceļojuma laiku skandināja Niklāvs,  "Kas lēni nāk, tas labi nāk! ":D:D:D:D

Pagājušajā ceturtdienā starp gurķu  marinādēm un tomātiem želejā, lielās somas krāmēšanu un "lietas, ko noteikti paņemt" sarakstu, tieši nakti pirms izbraukšanas sāku plānot ceļojumu uz Lietuvu. Ķēros pie jūsu komentāru pārlasīšanas. Sapratu, ka mums ir 2 Lietuvas iespējas: viena - Lietuvas augšdaļa līdz Klaipēdai un otra - Lietuva caur Vilņu uz Druskinkiem. Zinājām, ka nākošā reize, kad dosimies uz Lietuvu, noteikti nebūs tuvākajos gados, tāpēc nolēmām, ka pirmo iepazīšanos ar dienvidu kaimiņzemi sāksim no jūras. Tātad - Klaipēda it is!
Zinājām arī, ka nevēlamies lielus pārbraucienus, lai nenogurdinātu mazākos ceļotājus, un tāpēc meklēju gūglē interesantas, neredzētas vai vismaz bērniem draudzīgas vietas pa ceļam uz Klaipēdu. Naivi bija gūglēt pēc atslēgas vārdiem "Lietuvā ar bērniem" vai "Apceļo Lietuvu"... Ja spriestu pēc meklēšanas rezultātiem, bērniem draudzīga Lietuva ir tikai Druskinkos un Klaipēdā... Un vai zināt, cik laika paņem Cāļa forumu lasīšana???  :D Es gribēju uz ekrāna redzēt bērniem draudzīgu vietu sarakstu Lietuvā un karti ar atzīmētiem punktiem šim sarakstam blakus. Tā vietā sapratu, ka ar pāris stundu gūglēšanu vien, maršruts ceļojumam noteikti netiks sastādīts. Ķēros pie angļu valodas, krievu, vēl drusku pamocīju google... Noguru. Padevos līdz ar pēdējo pasterizēto guķu burku... Sarakstīju uz vienas lapas Lietuvas pilsētu un miestu TIC adreses un cerēju, ka visu par iespējamajiem apskates objektiem un naktsmājām man pastāstīs Tūrisma Informācijas centru darbinieki. Tas arī bija viss mūsu ģimenes ceļojuma plāns. :) Zinājām vien to, ka galamērķis ir Klaipēda un Kuršu nērija un vēl to, ka Lietuvā iebrauksim caur Neretu, jo Niklāvs jau pusmēnesi sapņoja par nokļūšanu "Likteņdārzā"...

Likteņdārzs.


Es TV neesmu redzējusi jau pāris mēnešus, tāpēc pēkšņā rosīšanās par un ap Likteņdārzu man mierīgi būtu pagājusi secen, ja vien nesen šajā nu jau izdaudzinātajā tūrisma objektā nebūtu pabijusi mana vīramāte un par to caurām dienām nerunātu mans dēls. Viņš, rau, TV , atšķirībā no manis, ir kaut kur redzējis un tur esot tāda un šitāda reklāma par Likteņdārzu, uz kuru viņš tiiiiiiiiiiiiiiik ļoooooooooooooti gribot nokļūt!
Un tāpēc sagādājām mazajam puikam patīkamu pārsteigumu, kad, pirms šķērsot Latvijas Lietuvas robežu, iegriezāmies Likteņdārzā. :)

Un Likteņdārzs sagādāja pārsteigumu man! Ne tikai tāpēc, ka suvenīru kioskā aiz letes sastapu, kā izrādās, vienu no sava bloga lasītājām, :) bet arī tāpēc, ka vietai pašai par sevi ir ārkārtīgi maiga, teju taustāmi gaiša aura!
 Ietrāpījāmies Likteņdārzā tieši pirms lielā ziedojumu vākšanas koncerta, tāpēc visu mūsu pastaigu pavadīja patīkamas ambientās mūzikas skaņas.








Mēs gribējām sev daļiņu no Likteņdārza, tāpēc beidzām pastaigu suvenīrbodītē. Un, kā izrādās, iegādājoties suvenīrus, arī mēs uzdāvinājām daļiņu sava pieskāriena šai "tautas dāvanai Latvjai". Un tas man liekas varen` jauki - ne tikai ziedot, bet pretī par to piemiņai ko dabūt. Niklāvs nopirka akmentiņu, no kura nešķīrās turpmākās ceļojuma dienas, es tiku pie melnas māla krūzes. Cerēju ceļojumā no tās baudīt gan ūdeni, gan kafiju, bet izrādījās, ka krūze ir apstrādāta ar kaut ko, kas nepatika manām garšas kārpiņām. :D
Tētis iepirkties negribēja un palika mašīnā ēst, bet Emīlija suvenīru kioskā izvēlējās biezpienmaizi un suliņu. Iepakojumus par piemiņu nesaglabāja. :) Nāksies viņai kādreiz uz Likteņdārzu doties atkal.
Un kas zina, varbūt tajā reizē ziedosim katrs pa 5LVL, lai arī mūsu ģiemenes locekļu vārdi bruģētu ceļu uz Likteņdārza amfiteātri...:)


Turpinām ceļojumu. Un - ta ta da dā! Lietuvas robeža! Par īpašo valstu sastapšanās vietu un iekāpšanu jaunā pasaulē, liekas, stāvā sajūsmā biju es vienīgā. Pārējā ģimene reaģēja samērā mierīgi. :D Un, ja nu kāds reiz māk pienācīgi uztaisīt savas valsts vizītkarti, tad tie ir suvainiškieši! Lielisks ieskats nāciju noskaņojuma, reliģiju un arhitektūras atšķirībās jau pirmajos Lietuvas kilometros!


Bet pirmā Lietuvas pietura - Rokiškis jeb Rokišķi. Pie Tūrisma informācijas centra nonācām piecas minūtes pāri pieciem un, ja pat Rokišķu TIC nebūtu pārcēlies uz citām pagaidu telpām, vienalga būtu nokavējuši tā darba laiku. Tātad šajā brīdī pagaisa vīzija par apskates objektu un naktsmāju sarakstu. Bet nolēmām nesteigties un izstaigājām visu garo ieliņu no baznīcas līdz pat muižai, pa ceļam priecājoties par dīķos audzētajām pīlītēm un melnajiem gulbjiem. Muiža pati arī, paldies Dievam, bija ciet (nē, man nav nekas pret muižām, bet neteiktu arī, ka mani ārkārtīgi aizrauj muižu un piļu ekskursijas, turklāt komplektā ar diviem maziem bērniem vēl jo mazāk, plus Kundziņš ir pārāk skurpulozs ekspozīciju vērotājs un spēj ar to pamatīgi nokaitināt mūs visus pārējos :D:D:D), bet muižas parks un bērnu laukumiņš bija jauka vieta, kur bērniem izkustēties pirms doties tālāk.









Naktsmājas nolemām meklēt Panevēžā. Ceļš no Rokišķiem līdz šai piektai lielākajai Lietuvas pilsētai nav īss, vakars jau glūnēja pakausī, tāpēc nolēmām piestāties tikai, ja ieraudzīsim ko piestāšanās cienīgu. Ja ceļojumam būtu ieplānotas vēl pāris dienas, tad noteikti citu par citu krāšņākos Rokišķu māju logu slēģus nefotografētu caur mašīnas logu. :)




Pašā šosejas malā apmēram 10 km no Rokišķiem nenoturējāmies pretim Strūves ģeodēziskā loka punkta valdzinājumam. Es neņemšos skaidrot sarežģītos terminos, kas tas par punktu, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai tikko pati to līdz galam noskaidroju Wikipēdijā (un pie reizes dabūju āķi lūpā kaut kad aizbraukt uz netālo Sausnēju apskatīt, kā izskatās viens no diviem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajiem Latvijas punktiem), bet objekts pats par sevi ļoti jauks un plašs, un ļoti piemērots piknikiem un kāju izlocīšanai. Ir arī šupoles un slidkalniņš. :)


Panevēžā ieripojām ap astoņiem vakarā. Un te mūs sagaidīja pirmā skaudrā mācība par neplānotiem ceļojumiem. :) Bet par to nākamajā stāstā...

Read more...

Audumu čupiņa.

Vai jums kādrezi ir gadījies, ka saņemat dāvanu un nezinat kā pateikties, jo jums nav pat niecīgas dāvinātāja kontaktinformācijas? Man tā gadījās pagājušajā nedēļā. Satiku paziņu Jaunpiebalgā (nu, miestos taču visi viens otru pazīst :)) un viņa man saka, lai pēc gadatirgus es iebraucot vietējā bodē - tur viņa atstāšot man maisiņu ar šādiem tādiem audumiem lellēm.

Saņēmu maisu (pat divus) priecājos kā dulla, bet pateikties nespēju! Nevaru atrast šo dāsno dāvinātāju Draugiem.lv, nezinu viņas tālruni, bet, skolotāja Lorence, ja jūs šo lasāt - esmu bezgala priecīga un pateicīga par šo skaisto retro izejmateriālu papildinājumu!


Zilie flaneļi un mākslīgie zīdi...


Zaļ-oranži-dzeltenbrūnā palete...


Tumšā palete...


Un daži Paradīzes dārza audumi...


Nevaru sagaidīt septembri, kad metīšos darbos!

Read more...

Lepnai būt par savu darbu.

Pēc gadatirgus mūsu Zosēnu ciemiņ-māmiņa jautāja, ko vēl bez Garajiem grabuļiem, čūskām un muklukiem es šujot... Un es, man netipiski mulstot, atbildēju ... "Nu visu ko!", es teicu- "...kubus, lelles, priekšautiņus..." Uz ko viņa stiepti atbildēja: "Āāāā, tāpat kā visas tās mammas... Baigi daudzas jau tos kubus šuj..." Un tad es ņēmos skaidrot, ka šuju personalizētus kubus, PSRS laiku piegrieztņu priekšautiņus, utt., bet redzēju, ka sarunu biedrene jau bija zaudējusi interesi. :D:D:D:D

Un te nu mana atbilde pašai sev: Šuju visu! Šuju kāzas, ballītes, šuju dzīvesstāstus un atmiņas! Šuju pa savam - pa Mamrociskajam. Un lepna esmu! :)

Lepna, ka draugiem kāzās nauda nav jādāvina aploksnē, bet varu to ielikt maisiņā, kuru tur īsts jaunlaulāto pāris!


Lepna, ka tieši Mammas Rokas izvēlētas par tām rokām, kas Valmieras Gaujas tramvajam šovasar smukas štātes sagādā! Virtenes XL!



Lepna, ka varu būt kādas mazas princeses mīļākā svētku tērpa autore! Un, kad mazā meitene, kas nemīl fotografēties, lūdz mammītei, lai viņu "nofočē jaunajā Salātlapiņas kleitā", tas man ir lielākais kompliments! :)



foto no jubilāres arhīva

Visbeidzot lepojos, ka jau simtu-kurais kubs dzimis Zaubes mežiņa mājelē un jau nākamie rindu gaida!





Bet tagad skrienu šūt sēnes, burkānus, ābolus un citas rudens veltes, lai dalītos šūšanas receptēs ar jums oktobra žurnālā "Mans Mazais"!

Read more...

Te nu tā Te Tinte...

Kad pirms pāris gadiem Zaubes mežiņā notika pirmais Mammas Roku draugu salidojums, Linda  uz to attraucās ar motoroleri. No Pļaviņām!!! Pa šosejām un meža ceļiem, vienu reizi avarējot, salīstot un gandrīz zaudējot telefona sakarus. Tomēr viņa tika līdz Zaubes mežiņam! Otrā rītā piedzīvojumi turpinājās - bija pazudusi Lindas motorolera atslēga! Vespiņa palika Zaubes mežiņā pārlaist ziemu, bet Linda devās ar autobusu mājās.
 Pavasarī Linda ieradās pēc savas moto-draudzenes un sarunā pie kafijas tases ieminējās par kādu foršu lietu, kas pārņēmusi viņas prātu, proti - stilīgi īslaicīgie tetovējumi bērniem. Sākumā, jāatzīst, es uz šo ideju skatījos ar zināmu skepsi. Man šķita ( un joprojām lielos vilcienos šķiet), ka bērna ķermenis ir pietiekami skaits, lai to nevajadzētu papildus greznot ar auskariem, tetovējumiem, vai vēl ko. Bet laiks gāja un, gluži kā daudzās citās jomās, arī šajā man nācās satapties ar dzīves īstenību- arī mazām meitenēm un zēniem patīk sevi izgreznot. Turklāt, ja tas netiek atļauts legāli, tad nagulakas, lūpukrāsas un smaržas no mammas somas pazūd nelegāli! :D

Un nepagāja ne gads, kad savā pasta kastītē saņēmu vēstulīti no Lindas, kura, jāpiebilst ir divu meitiņu mamma, bloga Miomilo.lv autore un aktīva Politika.lv rakstu autore. Bet, atgriežoties pie vēstulītes - tajā bija četri līmējamie tetovējumi, burvīga, viegli saprotama instrukcija un paziņojums, ka Linda beidzot ir piepildījusi savu sapni! Tepat Latvijā, mazā, mīlīgā uzņēmumā TINTE:TE top skaisti, stilīgi īslaicīgie tetovējumi!



Maniem bērniem, kuri šādus tetovējumus vēl redzējuši nebija un paši diez vai iedomātos tādus uzprasīt, šis likās jocīgs jauninājums viņu miesai un tāpēc pirmais mēģinājums daiļoties ātri vien tikai pamatīgi iebojāts! :D



Taču pavisam drīz man tika lūgts vēlreiz uzlīmēt viņiem tetovējumus un tie gan turas nu jau otro nedēļu! :D Sākumā gan uzlīmētais tetovējums izliekas makten spīdīgs, bet spīdums ar laiku pagaist un tetovējums brīžiem izskatās gandrīz biedējoši īsts! :D:D:D




Lūk pie kādas foršas dāvanas tikām! Lai veicas Lindai un Tinte:Te! 
Ja jau jautrojamies ar seju apzīmēšanu ballītēs, kāpēc gan nepapriecāties arī par skaistiem īslaicīgajiem tetovējumiem! P.s. dažs labs no tiem ir tīri iekārojams arī man kā pieaugušajam... :)


Read more...

Svētki Jaunpiebalgai!

Tur es biju, tur man tika! Tie, kas raugās līdzi maniem Twiterierakstiem, zināja, ka piedalīšos gadatirgū Jaunpiebalgā. Lai arī mani protams vilina vēlme drusku nopelnīt, tomēr pirmkārt man tas ir prieka jautājums - iespēja satikt neskaitāmos draugus un paziņas!
Mākoņos tērptais rīts gan bija ne visai daudzsološs, tomēr Dievīt`s stāvēja klāt un tas teju nejūtamais lietus smidziens ap 10:00, bija vienīgais tirgus laikā! Vēlāk mākoņi pašķīrās un, līdz ar saules parādīšanos, uz Gadatirgu straumēm sāka plūst ļaudis no malu malām!

Sestdiena Jaunpiebalgā, dāmas un kungi, bija pati pilnība! Un es nerunāju tikai par vienu no labākajiem, bagātākajiem un krāsainākajiem gadatirgiem Latvijā. Es runāju arī par plašo, piesātināto Kultūras programmu, kas visu dienu pavadīja Jaunpiebalgas iedzīvotājus un viesus un par nakts koncertu ar "Autobusu debesīs" un Ievu Kerevicu! Spītējot lietum, pērkoņdārdiem un zibeņiem, līdz pat rītagaismai estrādē pulcējās mūzikas baudītāji un dejotgribētāji!
Šī gada svētki Jaunpiebalgā pulcēja viesus ne tikai no tuvākām un tālākām Latvijas malām- uz mazo ciemu Gaujas malā bija atbraukušas arī jauniešu grupas no Francijas, Itālijas un citām Eiropas malām! Jaunpiebalga šajā nedēļas nogalē bija tik internacionāla, kā nekad tās pastāvēšanas vēsturē, šķiet! :D

Un, lai arī andele man gāja no rokas un lielākajai daļai rūpīgi gatavoto leļļu, priekšautiņu un mukluku veiksmīgi atradu jaunos saimniekus, tomēr nepamet sajūta, ka tirgodamās esmu palaidusi garām daudz vērtīga no pasākuma apmeklētājiem paredzētā! :) Nu kā, nu kā lai visu paspēj un apvieno??? :D:D:D:D

Un tagad bildes...



Un šis tirgus man kā domātājam/vērotājam bija pamatīgs ieguvums, arīdzan. Trīs Garās Princeses nopirka trīs puiši, divas iepirkuma tašas arīdzan puiši un viens puisis uzvarēja 10 minūšu cīņā ar mammu, kas mēģināja viņu atrunāt pirkt rozā muklukus! :D  Nekādu dzimumu stereotipu! :)


Un puiši turpina pucēties! Mūsu radu Uldīt`s ar Mammas Roku tašu...


Mans Gadatirgus kaimiņš jeb medussaldais Aivars Radziņš izcili skaistā Vecpiebalgas tautastērpā.


Bet ko nu par mums - paskatieties uz franču tautudēliem! Un meitām.


Un dienas pārsteigums: tamborēšana bez tamboradatas jeb "mūžu dzīvo- mūžu aizdomājies, cik maz zini"!
Kā gan es līdz šim nebiju iedomājusies, ka pirmie siltie vilnas izstrādājumi nebūt taču nav tapuši ar bimboradatas palīdzību, bet gan adatas pinuma tehnikā!!! Vairāk par šo tehniku lasiet, gūglējot "adatas pinums".





Bet bērni, kuri mammas rokām šūtās lietās pavada ikdienu, ir pārlaimīgi, kad ierauga, ka "tas onkulis, kas tirgo tās koka čūskas" vēl nav aizbraucis prom! :D


Skaisti, bet strauji paskrēja šī nedēļas nogale. Ļoti žēl, ka šogad neizdevās tikt ne uz vienu no Dziesminieku saieta koncertiem.

Augusta nogali izmantošu Latvijas apceļošanai, gurķu marinēšanai un saulespuķu vāzēs likšanai, bet septembrī, kad mazie sāks bērnudārzot, atkal pievērsīšos šūšanas darbiem. Tikmēr rītdienas pēcpusdienu veltīšu tam, lai safotografētu un ieliktu veikaliņā tos smukumus, kas neatrada savus saimniekus gadatirgus laikā!

Skaistu jums jauno darba nedēļu!

Read more...