Bez pastiprinātājiem.


Ir mums perifērijas ļaudīm starp visām citām vēl viena superforša priekšrocība: 
baudīt kvalitatīvus kultūras pasākumus šaurā cilvēku lokā. 
Šāda tuva plecu plecā kopā būšana ar tiem, kas dod un tiem mums, kas ņem, ļauj pasākuma saturu izdzīvot daudz dziļāk kā sēžot arēnā vai ļaužu pilnā zālē. 

Šovasar vien ir bijusi iespēja dzirdēt Iļģus Drustu baznīckalniņā maizes festivāla ietvaros ,
 nesen netālu no mūsu Zosēnmājām viesojās Kārli Kazāks un viņa Velomūzikas komanda,
 pirms pāris nedēļām Latvijā zināmas un mazāk pazīstamas dziedošās dvēseles no malu malām pulcēja Dziesminieku saiets.

Bet pēdējā nedēļas nogalē Zosēnu Oļu kalnā pie Māras akmens 
pašdarinātas kokles skaņu pavadībā latviešu spēka dziesmas dziedāja Inga Karpiča. 
Un kopā sanākušie. Mēs, Mūzika, Kalns, Saule, Vējš, Mākoņi, Ezers un protams Mīļā Māra. 
Un katram sevī dziļi, dziļi maza kokle. Kartam pašam savas stīgas... 
Paldies Žanetei par viesmīlīgo pagalmu un garšīgo kāpostu zupu pēc koncerta!













Tā lūk mēs te laukos dzīvi tveram. Tuvu viens otram. Un ar visām maņām. Bez skaņas, garšas un dzīves pastiprinātājiem...
Šajā nedēļas nogalē mēģināsim baudīt Ezera skaņas pie Ērgļiem, bet pēdējās augusta brīvdienās pie mums Zosēnos ciemosies Framest. Vasara turpinās! :)

Ierakstīt komentāru