Latvieši ir mednieku/vācēju tauta Baltijas jūras krastā.
Starp katra latvieša obligātajiem rudensdarbiem arī sēņošana. To dara visi- sākot ar lauku cilvēkiem, kuriem mežs pie pakša, un beidzot ar tiem, kas ikdienu vada kostīmā ofisos un pēc sēnēm brauc lūkoties ar vilcienu pierīgas mežos.
Tikpat dedzīgi, cik pērngad priecājāmies par baraviku pilnajiem groziem (un mašīnu piekabēm), šogad errojamies par ēdamo sēņu trūkumu. Tie retie apšu kundziņi un bērzlapītes, kas nonāk sēņotāju grozos, ar milzu lepnumu tiek atrādīti soctīklos. Arī šis blogs nebūs izņēmums... :)

Dokumentēju to, kā mēs ar bērniem sēņojām Zaubes mežiņā pirms pāris dienām...
Savas sēņu vietas apraudzījām reizi dienā un vienā no šīm dienām gājiens beidzot rezultējās ar nepilnu salmu grozeli sēņu. Izmisīgā un nevienlīdzīgā cīņā ar tārpiem zaudējām smukus baraviku kungus. Bet panna šā kā tā bija pilna. Par to arī priecājamies! :)