Mācīties ir... brīnišķīgi!!! Lai Tev, Laine, viss izdodas! Pēc kāda laika būsim vienu skolu pabeigušas :)

Laine, es tik ļoti Tev piekrītu un novēlu klāt tam visam, ko uzskaitīji - satikt domubiedrus. Nu tādus stiprus un noturīgus - uz mūžu. Man bērns tikai tagad sāk mācìties pareizi zīmuli turēt rokās un kurpju šņores siet, bet jau BD redzu ka sistēmu veido audzītes un mēs - vecāki. Un nav svarìgi, ka meitai pēc skaitļa 3 pagaidām ir 8, bet viņa zin kāds izskatās bērzs un, ka papīrus zemē zemē mest nedrīkst un, kad mazgā rociņas - ūdens ir jāatstāj arī zivīm.

Studijas - RPIVA tiešām ir likušas pārdomāt vērtību skalu un arvien vairāk nosliekties uz mājmācību, saprotot, cik tomēr reizēm bezjēdzīga ir pat laba izglītības iestāde! Kaut vairāk izstudējošo, moderni domājošo pedagogu arī reāli strādātu....

Sveika Laine!

Jau vairākus gadus sekoju Jūsu krāsainajam, radošajam blogam, bet, škiet, ka tā arī līdz šim ne reizi neesmu neko komentējusi. Tomēr šoreiz gribējās- jo pašai ir pirmklasnieks un tāpēc pašai izglītības tēma kluvusi svarīga. Patiesībā tā pavisam svarīga man kluva jau pirms gada, kad savu pirmklasnieku skolai sagataot centos pati mājmācības celā, kad jau tad nonācu pie dažām labām atzinām, viena no kurām- sapratu, ka laikam tiešām par pedagogu ir jāmācās, jo nav nemaz tik vienkārši pašam saprast, kā tad labāk otram kaut ko iemācīt:) Bet labi, šoreiz ne par to.
Pirmkārt, gribēju Jūs apsveikt ar studiju uzsākšanu! Mācīties vienmēr ir super forši, īpaši, ja to var darīt, nedomājot par darba tirgus un mācīties to, kas tajā brīdī škiet aktuāls, vajadzīgs vai vienkārši uzrunā.
Kā jau teicu, man mājās pirmklasnieks, tāpēc izglītības sistēmu tēma kluvusi pat loti aktuāla. Šobrid dzīvojam ārzemēs, kur, protams, pirmklasnieks iet skolā, bet tā kā plānojam tuvākajā laikā atgriezties, tad mēginu sekot līdzi Latvijas izglītības sistēmai- tās saturam un "prasībäm", kas bērniem noteiktos vecuma posmos būtu jāzina. Nu jā, man ir sanācis daudz "šokēties"- teikšu atklāti, mani diezgan satrieca un satrauca pirmās klases mācību grāmata un darba burtnīcas latviešu valodā- piemēram, pilnībā neparedz iespēju, ka bērns pirmajā klasē nemāk lasīt, jau pats pirmais uzdevums ir "izlasi tekstu"; arī pārêjās prasības man liekas sešgadniekam diezgan netveramas (taisnības labad gan jāsaka, ka LV skolu vēl nebūtu šogad uzsākuši, bet šeit tā ir obligaāta no 6 gadiem). Bet vêl vairāk mani nošokēja kāda diskusija kädā māminu forumā, kur pašas māminas 6gadnieku, kurš nemācēja lasīt gribēja sūtīt bez maz un palīgskolu vai vismaz pie privātskolotāja! Mēmais vājprāts, kâ teiktu viens mans pazina. Starp citu, tieši tāpēc es nepiekrītu tēzei, ka vecākiem būtu jānosaka izglītības saturs, bet nu tā jau būtu cira diskusija.
Tā ka kopumā daudz kur jums piekrītu. Tikai viena lieta- par to atvērto prātu, ko lūdzat sev novēlēt.... Raksta sākumā Jūs diezgan strikti, pat aizvainojoši un, manuprāt, tomēr loti, loti stereotipiski izsakāties par cilvēkiem, kas jums kaut kādu iemeslu dēl neškiet simpātiski, proti, tie, kas savulaik sanēmuši labas atzīmes skolās. Es esmu no tiem gandrīz teicamniekiem, tāds ir mans vīrs un patiesībā lielākā dala manu draugu. Un ziniet ko- roku jums lieku uz sirds, ka nevienam no viniem neskiet svarīgi redzēt sava bērnu dārznieka vai sākumskolnieka veikumu ballēs. Tie visi ir izglītoti, vērīgi un uzmanīgi savu bērnu vecāki, kuriem rūp sava bērna dzīvesprieks un emocionālā labklājība daudz, daudz vairāk par jebkādiem novērtējumiem un atzīmēm, kuri meklê piemēroto gan tradicionālajā, gan alternatīvajā. Starp citu, lasot augstāk minēto māminu diskusiju, man radās iespaids, ka vislielākās kliedzējas par to, ka bērnam jau bērnu dārzā jāmāk lasīt, bija māminas, kas skolas laikā, škiet, no teicamām atzīmēm atradās loti tālu, vismaz spriežot pēc vinu spējas vai precīzāk- nespējas uzrakstīt nevienu teikumu bez rupjām interpunkcinas un ortogrâfijas klūdām. Tagad atausa atminā, ka parasti pētījumos uzrādās, ka iecietiegākie pret citādo un atvērtāki jaunām idejām kā reiz ir ar augstāku izglītības līmeni esošie. Bet nu labi, tā jau atkal būtu cita diskusija. Taisnība, labas atzīmes bieži vien neliecina par prāta asumu un spējām, bet tikpat bieži- tomēr liecina.
Tāpēc novēlu mums visiem patiesu prāta atvērtību un prasmi veidot dialogu, mācēt paust savu pārliecību, citus neaizvainojot, un, kas loti svarīgi- prasmi klausīties. Tad arī klūs iespējams pozitīvas pārmainas gan izglītības, gan visās citās sistēmās.
Lai Jums radošs un atklājumiem bagāts mācīšanās process! Ceru, ka ik pa laikam šeit uzrakstīsiet par saviem iespaidiem, būtu interesanti uzzinât, ko tad tieši māca mūsdienu pedagogam.

Ui, Laine, Tevi gaida daudz pārsteigumu, apgaismības brīžu un jā, diemžēl, arī diezgan daudz vilšanās tieši RPIVA's izglītības kvalitātes ziņā. To es Tev no pieredzes saku.
Runājot par sistēmu kopumā - neskatoties, uz to, ka arī manā kursā bija diezgan daudz superīgu/aktīvu/citādāk domājošu jauno skolotāju, šobrīd skolās strādā tikai daži. Tieši dēļ tā, ka tā īsti neko arī nespēja mainīt esošajā un bija spiesti pakļauties "augšas" diktētajām - "Tā jābūt", "Tā vajag" un "Tā ir standartā".. vienā brīdī vienkārši saproti, ka cīnies ar vējdzirnavām un nolaižas rokas. Tomēr, neskatoties uz to, būt skolotājam ir riktīgi forši!
Man šķiet, ka skolā Tev tomēr būtu jāstrādā - tur Tu kalnus varētu gāzt. Katrā ziņā, lai izdodas!

Apsveicu ar mācību uzsākšanu - studēt to, kas patiesi interesē, ir tik forši! Es piekrītu Elinai par to, ka ne vienmēr vecāki, kas bijuši teicamnieki, to grib arī no saviem bērniem. Es pati arī biju tipiskais teicamnieces/izcilnieka paraugs, bet ar šodienas prātu es saprotu, ka tie "sasniegumi" bija kā kompensācija un vēlme izpelnīties atzinību, visvairāk verbālu no vecākiem. Saviem bērniem es vēlos, lai viņi mācās prieka, patiesas intereses un dziļas zinātkāres pēc, nevis ārēju sasniegumu dēļ. Un sev es novēlu būt pietiekami gudrai tādu vēlmi radīt un atbalstīt.