Esat ievērojuši, ka vienā vecumā cilvēks sāk izjust vajadzību uztaisīt "neizdarīto, bet vienmēr gribēto" darbu sarakstu? Man tagad ir tāds vecums. :) Attiecīgi- jau kādu laiku man šāds saraksts ir. Ne gluži uz papīra, bet domās ir! :) Šajā sarakstā ir daudz ar ceļošanu, lasīšanu un garšas kārpiņām saistītu vēlmju, bet lielākoties tajā ir prasmes, ko vēlos piepulcināt jau esošajām. Nesen izsvītroju vienu. "Pastalu gatavošana."
 
Un man par to jāparunā šeit, citādi pēc bildes Tviterī tagad daudziem šķiet, ka no virteņu un bērnu rotaļlietu šūšanas esmu pārmetusies uz pastalu gatavošanas rūpalu. :) Nē, nē. Vēl nē. :D  Bet viens- pašai savs- īpaši mīļš un pašas roku izlolots, pastalu pāris man tagad ir!

Divas nedēļas atpakaļ. Labs rīts, laba kompānija, labs nodoms un mērķis. Projekts. "Piebalgas senās un jaunās amatu prasmes". Projekta laikā iecerētas četras darbnīcas. Ādas apavu darbnīca pirmā no tām.






Pastalas izgatavot nemaz nav grūti. Nedaudz piņķerīgi, bet nav grūti. Ko nevarētu teikt par zābaciņiem. Tiem vajadzīgs īsts vīra, ja ne visu deviņu, spēks!





Darba gaitā tematiska jautrība. Durt, spiest, raut, vilkt, likt divus vienā caurumā, pastumt, pastumt stiprāk, atrast galiņu, elst, pūst... Mēs joprojām par pastalām, ja?... :)