Vasaras solstīcija.

Baigi gudro nomētāju! :) Saulstāvji, SaulGrieži, solstīcija- vienvārdsakot= laiks, kad mainās dienas un nakts attiecības. Un ļaudis ilgi, ilgi pirms mums šaizemē iemanījās šo laiku izjust un īpaši godināt. Par to pēdējos gados arī ir mani svētki. Kaut nenoliegšu- tradīcijas ar sieru, gaļu, alu un lustēšanos arī man iet pie sirds. Tak tīri dvēselei man nepieciešama ieaugšana senču tradīcijās un spēlet ar tām dvēseles stīgām, kas dziļi glabā atmiņas no manu tēvutēvutēvutēvutēvu paražām.

Jaunpiebalga. Viņķu kalns. Un nav nekādas izcilās- vien telefonbildes ar telefonu, kas ne tuvu nav aifons, tomēr, pirms ķeros pie nākamā stāsta, šim bija jānotiek. :)











Saules un uguns simbolisko miju svinējām; uguni pielabinājām, barojām; spēka dziesmas dziedājām, spēka vārdus viens otram, valstij un cilvēcei veltījām; ugunsskulptūras skaistu ugunsnāvi novērojām. un mājās gulēt. Jo nakts bija varensalta...

Ierakstīt komentāru