Pavasarim tie posmi dažādi- no tāda, kurā tas jaušams gaisā vēl tikai pēc lāstekām un pirmajiem strazdu treļļiem, līdz tādam, kurā viss zaļs un ziedošs, bitēm sanošs. Un mainās šie mirkļi pavasarī strauji. Tāpēc piesēdos pie ekrāna, lai nenokavētu pastāstīt, kā mēs savu pavasari sagaidījām Jaunpiebalgā.

Kur tas laiks, kad pēdējo reizi devāmies pārgājienā pa dzimto Piebalgu! Dūjiņa bija uzlikusi pauzi mūsu brienamajām pastaigām, kuras bijām iecienījuši laipot Gaujas Fonda kompānijā. Bet beidzot pavasaris, skaists laiks, lielisks maršruts, mazais bērns pietiekami paaudzies un notestēts ceļojumos :),  Lielā piektdiena visiem brīva, vien`vārd`sakot- nevarējām atrast nevienu sakarīgu iemeslu atkal nesatikt domubiedrus un nedoties ceļā! :D

Starp divām iespējām- brist gar Tuleju va iziet Zosena āres izvēlējāmies otro. Vienam tomēr mugurā jānes metru gari 15 kilogrami. :) Un 14 km. Bet no skaitļiem pie nosaukumiem. Šeit kopīpeists no pastaigas organizētāju feisbuka: "No Kleivām, pāri Krusta kalnam, gar Kāpurkalna ezeru. Elka kalns, Zviedru priede, Velna krekels/krāvums/klēpis, senkapi, Kazīnu ceļš...." 

Bet vēl pa ceļam Mazais ezerīc, Ratakalns, Māras kalns, Prīšu māja, nepazīstamas dzeltenas puķes, melna ķirzaciņa, skaistas viensētas, nenosauktas dižpriedes, mierīgas un ziņkārīgas govis... Rīkstniecības demonstrējumi, kad vienam griežas zars, otram tikai acis- izbrīnā! Pārģērbšanās un jociņi ap un zem jostiņas vietiņas- kā ar šo kompāniju mēdz gadīties visai bieži :D; apgrauztas apšu audzes. Un pūpoli! Vai es jau teicu pūpoli? Kleivu ezers un Putnukalna teiksmas un saulē kaltētas govju karašiņas. 

Un tā sajūta, ka tik daudz kam ikdienā var paiet garām, ja nezini. Novadpētniecības superstunda. Patika toreiz skolas laikā un fanoju joprojām. 

Veram acis plašas un ieraugām! Sākam ar savu sētu, tad ciemu, plašo, skaisto Latviju un tad arī Francija, Islande, Japāna, Katalonija ;) citām acīm skatīsies! Plaši atvērtām. 

Gaišu pavasari visapkārt!