Diezgan dīvaini rakstīt par siltumnīcu dzīvoklī, kad termometra stabiņā aiz loga apaļa nulle un sēžu virtuvē, gaidīdama, kad divi iedegtie gāzes degļi piesildīs izplatījumu ap mani... :) Bet pirms nedēļas, visi atceramies, bija siltumsilti! Kamēr bērni atklāja baskāju sezonu Zosēnu dīķu talkā (es tomēr pieturos pie vienas no māņticībām un gaidu pērkonu), man rokas noniezēja Cēsu dzīvokļbalkonā beidzot ierīkot ko vairāk par noliktavu Mammas Roku izejmateriāliem. :D

Viena no priekšrocībām dzīvojot pilsētā- dažādos akcijperiodos var dabūt sēklas pat par 14 centiem iepakojumā!... Iepriekšējo gadu pieredzes spārnota, sapirkos puķu, salātu un visādu garšaugu sēklmateriālu. Nu tik būs! :) Eksperiments.





Puķes ceru izaudzēt līdz pieklājīgu stādiņu līmenim un tad nogādāt uz kādu no lauku dārziņiem. Salātus sagaidu ēdamus ik rītu tepat uz balkona, augstas ekspektācijas man arī pret garajiem gurķiem un ķirštomātiem. Savukārt rabarberi, baziliks un piparmētrveidīgie vairāk tiešām kā eksperiments. Ja izdosies tikt pie stādiņiem, būšu priecīga, ja ne, būšu par vienu pieredzi bagātāka. :)

Radošumam nepieciešams "rāmis". Noteikumi. Priekšnosacījumi.
Tā mums mācīja pedagoģijas augstskolas pasniedzējas. Lai arī sākumā liekas dīvains apgalvojums, kad sāc darboties, saproti, ko tas nozīmē. Proti, grūtāk vienmēr ir "uztaisīt kaut ko attīstošu mazulim" kā "uztaisīt ko attīstošu mazulim, zilos okeāna toņos, izmērā 1.20x1.20 m, izmantojot krāsu kontrastus redzes attīstībai, materiālu kontrastus taustes attīstībai". Jo vairāk priekšnoteikumu sākotnējam rāmim, jo precīzāks virziens radošumam. Ir grūti, vienvārdsakot, tā vienkārši Būt Radošam. Bet nepavisam ne grūti būt radošam noteikumu ietvaros. (Un lūdzu nejaukt ar "nosūtu tev linku ar grāmatiņu, kādu vēlos" - jo kopējot citu darbus, radošums nav klātesošs (ja nu vienīgi šis darbs jānokopē citā tehnikā vai izmantojot citus materiālus (bet nevaru iedomāties nevienu radošu cilvēku, kuram šāds darbs sagādātu baudu (lai gan... ļaudis mēdz būt dažādi...)))). :)

Lai tur vai kā:

mēŗķis bija radīt neuzbāzīgi aizraujošu vidi, kurā mazmazītiņais rotaļāsies nolikts uz grīdas. Augstākminētā krāsu palete, ar lūgumu pievienot vēl melnibaltu un sarkanu, tātad, bija mans krāsu rāmis. Zināšanas un izpratne par mazuļa vajadzībām pirmo dzīves mēnešu laikā bija radošuma zinātniskā bāze, bet neskaitāmie, gadiem iekrātie zilzilie lina, kokvilnas (t.sk. velveta), vilnas un citi materiāli- radošuma taustāmās izejvielas.


Esmu ļoti pateicīga mazā Alekša vecākiem, kas mani pierunāja (jo līdz šim uzskatīju, ka šādas sedziņas mazuļiem nav nepieciešamas, turklāt visus gribētājus solidāri novirzīju pie kolēģēm, kas šajā jomā roku jau piešāvušas) uzšūt viņu mazulim šādu sedziņu/paklājiņu. Atvirzīju savus aizspriedumus un stereotipus malā un ļāvos procesam! Un tā- gabaliņu pa gabaliņam- uztapa pirmā Mammas Roku sajūtu sedziņa...

















Joprojām domās strādāju pie iespējami lielākas sedziņas funkcionalitātes. Tas savā būtībā arī bija un ir manu aizspriedumu lielākais pamats- uzskatu, ka neviena mazuļa rotaļlieta nedrīkst būt ar vienu vienīgu, priekšpateiktu funkciju. Darba gaitā man sevi izdevās pierunāt, ka šādi pagatavota sedziņa laika gaitā, kopdarbā ar lego klučiem, automašīnītēm vai rotaļu dzīvniekiem var kļūt tiklab par "auto parku", "būvlaukumu", "mazdārziņu teritoriju" vai pilnīgi ko citu- cik vien tālu sniedzas mazā rotaļnieka iztēle...  Taču šī radošuma daļa ir atkarīga vairs ne no manis, bet no ģimenes, kurā nonāks sajūtu sedziņa. Vecāku darbiņš, tātad, būtu neielocīt sedziņu skapja tumšākajā stūrī, tiklīdz mazulis būs šķietami izaudzis no knibuļbumbuļu un tekstūru sākotnējā nodoma, bet ļaut tai būt sasniedzami redzamā vietā bērnistabā :)

Darba svētku datumu izmantojām tā, kā to izmantoja lielākā daļa Rīgas vecāku tajā dienā- aizgājām uz Zoo. Un kāpēc ne... "Laiciņš ārā baigi foršs"+ sagadījās būt taipusē, tāpēc lēmām par labu Rīgas Nacionālajam zoodārzam. Kaut šķiet, ka zivtiņu nosaukumus un žirafju spalvu skaitu šeit jau no galvas zinām...
Un tad ir cits uzstādījums: PĀRSTEIGTIES! Ieraudzīt jau zināmajā ko vēl neredzētu un pārsteidzošu! Gan jau katram no mums tas bija kas cits, bet mani pārsteigumi/prieki bija sekojoši: kazuārs (nereāls putns- kā no dinozauru laikiem!!!), vistas gultas risinājums, trīs pa teritoriju klaiņojoši kaķi, skeletu ekspozīcija ziloņu mājā un tas, kā bite iztīrīja vēderu manā acu priekšā. Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Beigās tomēr tik daudz jauna nācās ieraudzīt! :)

Ja jau blogot, tad blogot! :) Un tā- par jaunumiem, ko sagādāju vasaras cēlienam. Sanāca būt Rīgasciemā un iekuģot Abakhan Fabric (tautā saukts par Abrakadabru un vēl visādos zaimvārdiņos:)). Cenas- nemainīgi augstas; pārdevējas- puse uz pusi: daļa ļoti laipnas, daļa- nemainīgi īgnas. Un man likās, ka tā varbūt tāda Pulkveža Brieža ielas Abakhana specifika, bet nē, arī tajā pie Sporta pils netrūkst 21. gs pārsteidzošu apkalpošanas piemēru :).

Taču audumu izvēle visai pieklājīga un, ja vien man makā būtu biezāks papīriņu slānis, zemāk redzamajā bildē būtu vismaz uz pusi dažādu krāšņumu vairāk.


Raupja lina audumam ar zemenītēm 70% atlaide


Olīvu un sūnu krāsas ir mans nemainīgs fetišs nu jau ~desmit gadu garumā...


Šujot krāšņas rotaļlietas, nav nekā vērtīgāka par "gudru" fona audumu- tādu, kas nav vienkrāsains, bet nav arī pārāk aktīvs. Tāpēc grozā nonāca arī milzu gabals šī skaistā brūnīša. Pietiks ilgam laikam :)


Un tad ir audumi kā šis. Personības.:)


Laikam jau ir jāvirmo gaisā idejai, lai pie audumu stenda iekārotu šādu audumu. Par laimi cītīgajā pavasara cēlienā top arī ideju liste vasarai un tur patiesi paredzēta vieta ananasiem!