Mazie jau trešo nedēļu mājās. Un ir pavisam interesanti, jo abi tagad iegājuši fāzē, kad mammas un tēta uzmanība ir otršķirīga - primārā ir pasaules iepazīšana caur eksperimentiem un darbošanos pašiem savā nodabā.
Bet diviem maziem bērniem darboties savā nodabā trīs nedēļas mājās var ļaut tieši tik ļoti, cik ļoti stipra ir nervu sistēma. Pēc trešās "ak mani foršulīši, tas nieks par sesto saplēsto šķīvi un nieks arī tas, ka jūs savārījāt zupiņā visu kāpostgalvu" reizes, tomēr mēģināju ievirzīt rotaļas manu prātu mazāk paralizējošā gultnē. Nu vismaz uz laiku.


Emīlijai  tagad pilni 3,5 gadi. Viņa joprojām nemāk nosaukt krāsas un putro priekšmetu formas. Tomēr liek puzles. Gan skoliņā, gan mājās. Tāpēc nu mums teju katrā iepirkšanās reizē grozā pamanās iesprukt pa puzlei. Niklāvam Lego. Un nemitīga šķendēšanās, ka mazie klucīši tik trausli turas kopā. Brūk. Viņš pukst un man tas liekas smieklīgi - īgns, bubinošs piecgadnieks! :D



Beķereja. Inese Apse Apsīte seminārā par zīmoliem ironizēja, ka Latvijā jau esot tikai "kosmētikas ražotāji, bērnu drēbīšu šuvēji, ziepju vārītāji un beķerejas".  Ha, arī mums sava beķereja! :) Un atkal jau slavas dziesmas Tāfles blogam ( ja nu domājat par svētku dāvanu bērnam vecumā no 2 līdz... gadiem, tad noteikti atcerieties par Ievas un Guntara galdniecību Grobiņā ) par kolosāli universālajiem klucīšiem!


Un nav bieži tās reizes, kad Niklāvs pagaršo ko jaunu. Vēl retākas ir tās, kurās jaunais pagaršotais viņam tiešām smeķē. BET KAKAO! Tas viņam ir iegaršojies. Nepatiekšu precīzi, bet liekas nu jau kādas reizes 10,tāpēc, esmu cepusi kakao-banānu mafinus!



Un kopš šī vakara mūsmājās ir par vienu Īpašvārdu vairāk. Smoļenska. Atbrauca viešņa naktstumsā no Rīgas. Un jauni piedzīvojumi var sākties!



Pirmie meldiņi jau iemācīti un jāteic, ka vienlīdz liels prieks par darbošanos ar jauno rotaļlietu ir visiem ģimenes locekļiem!