Tepat esmu. Piedodiet mīļie, jo esmu grēkojusi. Mana radošā elpa šonedēļ bija makten sekla un tāpēc iedvesmas pilnā nedēļa, ko biju plānojusi jums sagādāt, tā arī palika ideju un domu apcirkņos.

Pilnīgi atklāti? Pa ilgiem laikiem jūtos pilnīgi izlādējusies. Tukša. Visu pulveri izšāvusi. 
Pēdējais mēnesis ir bijis pamatīgs radošais un emocionālais karuselis. Un bērni atkal ofociāli klepo.
Un varētu teikt, ka "nav jau nekāds Pasaules Gals", bet šodien pat to nevaru .Jo skaitās taču, ka ir...

Bet mēs latvieši, nu mēs taču "zārkā gulēdami, spļaujam griestos svilpodami", vaine? Vai ne?

Tāpēc - lai iet mana sirds šajos svētkos gan manai Valstij...


Gan vasarai...


Gan rudenim...


Gan Ziemassvētkiem...




Gan Ticībai, Cerībai, Mīlestībai...


Gan Visiem Ziemssvētku rūķiem pasaulē, kas pēdējos mēnešus gatavojuši dāvanas pašiem mazākajiem - tiem, kuri vēl joprojām tic brīnumam! :)