...stāsts par kādu citu miju! Par to, kurā rūķi, neskatoties uz svētku aizņemtību, Pasaules galu un citiem aktuāliem gada nogales pasākumiem, atrada laiku, lai viens otru apdāvinātu!

Ar nepacietību gaidu, kad Inese uztaisīs šī pasākuma virtuālu kopsavilkumu, bet tikmēr par to, kas atceļoja UZ un aizceļoja NO Zaubes mežiņā svētku karstumā!

NO Zaubes mežiņa Mammas Rokām uz kaislīgas rokdarbnieces Žē mājām devās četras Egļu sirdis, maiss ar radošajā saimniecībā noderīgiem atribūtiem, Kristīnes Jakadelas karikatūrpastkarte ar maniem laba vēlējumiem un Mammas Roku Ziemassvētku virtenes. Pieļauju, ka pasta darbalaiku dēļ paciņa nonāca galā tikai pēc Ziemassvētkiem... Par laimi šie Baltie svētki ir katru gadu, tāpēc ceru, ka Žē priecāsies par savu dāvanu tik un tā!



Bet UZ Zaubes piesnigušo mežiņu atposās džutas maišelis ar pasakaini smaržīgu raudeni, maziņu talismaniņu breloka veidā ( pieļauju, ka šāds breloks var piesaukt ļoti patīkamas pārmaiņas dzīvē! - dzīvosim-redzēsim!) un brošiņu, kuru visticamāk tiešām gatavojuši rūķi, jo vai gan cilvēka rokas varētu būt tik pacietīgas, lai uzpērļotu ko tik smalku! Paldies, mīļā Agita!