Beidzot telpas diennakts gaišajā laikā ( nu tās pāris stundas :)) šķiet par pāris kilogramiem gaišākas! Beidzot dzirdu no bērniem "mam`, es gribu laukā!" un citas tamlīdzīgas, ausis mielojošas frāzes!

Un tā - kamēr es stiepu laukā savus darinājumus fotosesijām, tikmēr mani klepinieki vakar un šodien devās iekarot Ziemu!




Vakar vēl pulveris, bet šodien jau kraukšķīga glazūra. Gluži kā pūdercukurs!
Šodien mazie kraukšķināja pa pagalmu kopā ar kaimiņu, kurš bija nolēmis apstaigāt teritoriju ar metāla detektoru! Un vēlāk Niklāvam pērle: "Māmiņ! Bet mums jānoķer onkuli, citādi viņš nozadzīs mūsu treasures!"
Tiesa, neko vairāk par izsprāgušu lādiņu, pāris spaiņiem un citiem sadzīviskiem sīkumiem dārgumu meklētāji tā arī neatrada. Toties es dzīvē beidzot redzēju, kā tas notiek un pat iemanījos pīkstošo štruntu rokā paturēt! Interesanti!

Bet pievakarē vēl viena Niklāva pērle.
Pirms gulētiešanas dēls saka:  "Māmiņ, we have a bad news and good news." 
Es nopūšos un saku: "Sāc ar sliktajām."
"Mums saplīsa maisiņš un mēs nevaram atnest no vannas atpakaļ mantas..." - dēls iesāk.
(Piebilde:  bērni bija paņēmuši vannā kinderolu mantiņu kolekciju)
Es ieintriģējos: "Un kādas ir labās ziņas?"
Dēls:  "Es tevi mīlu!"

Laba taktika dēls! Es noteikti šito aizņemšos! :D