es gan mājās nestrādāju, bet cenšos vismaz savest seju un matus kārtībā. drēbes žēl, jo tās diezgan garantēti tiks pie piena devas. Bet jā, man patīk sapucēties arī dzīvojot pa māju, tā uzlabojot garastāvokli
un mam žēll Tava dēla - cirks tak rada tādu bezspēcības sajūtu - labāk domino

Nu tur jau tā lieta, Elīn, ka nestrādā! :) Ja es būtu barotāja, tad nemaz no pidžamas laukā nelīstu! :D
Bet par Cirku - nu ar varu jau nespiežu - viņam ļoti patīk! Pats uzprasās! :D Pirmo reizi zaudēja un raudāja. Tagad ātri apsveic mani ar uzvaru un jau met kauliņu revanšam! Tik satrakojas viņš pa traku, tas gan! Bet būtībā viņam tāds temperaments, ka visas emocijas ir skaļas un pamatīgas!
Toties priecīgi, ka šajā vecumā paceļam tēmu par to, kā zaudēt un kā izturēties pret sāncensi, kas vienlīdz cīnījies. Kaut kas no sportiskas cieņas, es pat teiktu!

Ļoti apsveicams pasākums! Sanāk tāda sava veida ierasto lietu un darbību ierāmēšana smukākā rāmītī, un dvēsele sāk dziedāt. Es pidžamošanos jau esmu iznīdējusi no dienas apģērbu arsenāla ( izņēmums būtu Ziemassvētku rīti) . Dikti gribēju redzēt Tavuz svārciņus un zābakus:)

Man dažreiz bail tik pareizai izklausīties... Mājās strādāju gadiem un šajā ziņā esmu visnotaļ disciplinēta. Par apģērbu runājot, nekad neesmu sēdusies un šuvusi pa tiešo no nakts guļas. Vienmēr no rīta sataisos kārtīgi - kā uz ārā iešanu, kaut ārā tiešaām eju jau pēc septiņiem. Kad atgriežos, dažreiz pārģērbjos vēlreiz - tas tiešām rada sajūtu, ka esi darbā. Bet mājas drēbes - man tāda praktiski nav - nepatīk 'ērtais mājas apģērbs', halāti, pūkainas čības, un plāni novalkāts krekliņš ar ar pleķīti - jo mīļākais taču!
Vīrs gan joprojām dažreiz uzjautā - tu kaut kur biji, ka tā sapucējusies? :)- jo viņam "mīkstās" mājas bikses ir teju svēta lieta! :))

Lai izdodas arī turpmāk!

tas labi, ka vairs nepārdzīvo :) un man protams vēl jo vairāk prieks, ka grib spēlēt vēl

Man ērtas drēbes ir makten svarīgas labam darbam, bet zinu, ka ir dienas, kad vienkārši nespēju ieiet darbos, bet tās tādas nejaukas...Dzīve piespiež kustināt sapucētu dupsi, ja bērniem ir dažādas ārpusmājas nodarbes. Dejošana, gleznošava,vingrošana...spēj tik pucēt kedas :D
Lai gan ir arī reizes, kad no krokšiem negribas pārkāpt un papēžzābakiem

Kaut kur i-neta tīmekļos nozudusi ir bilde:) ar tiem retro svārkiem un Tevi sapucējušos.... - Vajag bildi:)

he Laine, man jau sen savs darba ancuks ;) mans rituāls no rīta mazie uz dārziņu, tad atnāku mājās, brokastis virtuvē pie seriāla mīlas viesulis, un tad eju pucēties :D drēbes, meikaps, pričene. un gatava darbam ;) ieraušos savā darbnīcā ar SWH fonā un darbojos līdz kamēr attopos ka vēder pie mugurkaula un jāiet bērniem pakaļ :D

Hi :)
Ta ka ikdiena stradaju offisa un tur ir jaizskatas gliiti tad parnakot majas es milu ielist sava milaja terpa un dariit visu ko velos. dazreis uzpuceeties pa maju jau patiik, bet man galvenais ir ertums...