Ballīšu sezona! Mazo radiņu tik daudz, ka ballīšu grafiks blīvs. Maijā vien 3 meitenīgas ballītes! Zanei, Emīlijai, Rūtai.

Tas foršais vecums, kad ir gribēšana un varēšana mazos draugus ar pašu darinātiem apsveikumiem pārsteigt! Un katram savs darbiņš: Emīljai krelles vērt, Niklāvam apsveikumu stellēt, bet Zanītei - kārtīgi priecāties saņemot! Visiem viss izdevās teicami. :)



Zaķumuiža nav tikai miests netālu no Rīgas. Tā ir vieta, kur ir ne tieki fantastisks bērnudārzs un sākumskola, bet arī vieta, kur ir foršs stadions, volejbola laukums, meža takas un citas lietas, kas liek ģimenēm ar bērniem priecāties par dzīvi ciematiņā ar tik mīļu nosaukumu!




Kad meža takas izrādītas un lielākā daļa dāvanu izstudētas, var ķerties pie uzdevumu daļas. Atminēt, sameklēt, izkrāsot, nospiest...




Un ir, patiešām ir, vērts iegādāties vienu komplektu sejas krāsu! Šogan šīs krāsas mums pilnīgi noteikti aizstāja piepūšamās atrakcijas visās bērnu ballītēs! :)




Silto gāzienveida lietu viņi vienmēr sagaida ar tādu pašu prieku kā pirmo sniegu! :)...



Paldies par ballīti, Zanīt! Paldies tavai mamma par krāsām, smaidiem, gardumiem un uzdevumiem!:)



Vārdadiena nav dzimšanasdiena. Bet, ja svarīgā diena ir ziemā, tad ir tikai normāli gribēt svinēt arī to, kas ir vasarā! :) Lai arī viesi jau sāk putroties jubileju nosaukumos un svarīgumos, tomēr mēs ticam - jo vairāk ballīšu, jo labāk!



Un atkal jau - krāsas, krāsiņas... Jautri arī tētim! :) Leopardizēts!



Neatceros, kā man sāka patikt garas pastaigas, bet kopš tā brīža cenšos tās iepaticināt arī bērniem. Ceļu sākam bruņojušies un aprīkoti. Pamazām ceļmalā atkrīt riteņi, leļļu rati un citi traucējoši atribūti. Vēlāk tētim nākas maršrutu mērot vēlreiz, lai mantas atkal nokļūtu mājās... :)

Un brīdī, kad šķietami lielākie takas izaicinājumi -latvāņi un dullais kaimiņu suns- aiz muguras, ieraugam, ka pavasara pali laupījuši visus dēlīšus mazajam tiltiņam! 5 mazi drosminieki un viena stipra mugura - tieši tik bija nepieciešams, lai arī šis takas šķērslis tiktu pievarēts! :)



 Es dāvanu Emīlijai iegādājos pietiekami sen, lai paspētu to piemirst un tad netīšām atrast un sapriecāties par to no jauna! Dubultprieks! :) Pumpainie šķīvīši meitai no manis.




Tiekamies Zoo? Nu tiekamies! Plāns jauks, bet patiesība citādāka - bērniem savs ritms un nekāda grupveida pastaiga pa Zoo nesanāca vis. :) Tiesa uz mirkli katrs kaut kur viens otram pavīdējām... Bet ne jau tāpēc Žirafes neglītākas vai pāvi mazāk interesanti! Un ja jau pēc Zoo tik un tā paredzēta ballēšanās daļa, tad nekāda vaina iztekalēt dzīvniekus katram atsevišķi.

Īpašs lepnums man šogad par saviem ģimenes vīriešiem. Parasti Es esmu tā, kas cīnās ar dumjajiem zvēru piebarotājiem un atgādinu  Zoo darbinieku lūgumus necienāt dzīvniekus ( un lielākoties saņemu no sava Kundziņa aicinājumu atslābt :)). Bet šoreiz arī Kundziņš neklusēja. Un Niklāvs metās izmantot vienu no pāris viņa zināmajiem krievu vārdiem. Puisēns apsauca onkuli, parādīja uz brīdinājuma plāksni un dusmīgi noauroja "Ņet, ņet, ņet!!!" :) Mamma lepna. Goda vārds! Kauns par tiem muļķa cilvēkiem, kam nepielec elementāras lietas...


Rūtas ballīti gribas nodēvēt par Andrejsalas ballīti. Man šajā radoši/industriālajā salā sanāca būt pirmoreiz. Pēcgarša tāda mūsdienīga...










Un Rīga no šīs salas ir pavisam citādāka... Jūrīga... Ostīga... Alternatīva.