Niklāvam 6 gadi. Viņš savu dzimšanas dienu gaidīja vairāk kā dažs labs 17-gadnieks gaida

savu pilgadību!
"Māmiņ,"- dēls saka - "Es māku lasīt, braukt ar divriteni, turoties tikai ar vienu roku un māku bez citu palīdzības sākt šūpoties - tas nozīmē, ka man ir seši gadi!!!"
Tik daudz vērā ņemamu sasniegumu!:) Mazā sirds tik loti cenšas būt liela...



Ja pirmos gadus jūsmojām par piepūšamajām atrakcijām, tad vēlāk bieži vien kupli apmeklētās bērnu ballītēs ievērojām, ka šīs atrakcijas kļūst par bērnu un pat vecāku strīdu perēkli... Tāpēc nu jau vairākas ballītes pēc kārtas esmu spiesta būt makten radoša! :) Un šoreiz man izdevās pārspēt pašai sevi, jo ne tikai tiku pie sen lolota sapņa piepildījuma, bet arī atrisināju problēmu ar tētiem bērnu ballītēs! :D:D:D:D
Proti - pēc trīs gadu intensīvas Vēlēšanās un Runāšanas beidzot ir notikusi Darīšana! Sāka tapt māja kokā! Jo mūsu piemājas koks (patiesībā- divi blakusstāvoši koki), manuprāt, šim nolūkam kā radīts! Āmuri klaudzēja no agra rīta un rimās vien neilgi pirms saules rieta. Darbu divtik interesantu noteikti darīja gan radošie komentāri no malas, gan mazie, zinātkārie jaunā rotaļu objekta testētāji :)...
Visu cieņu tētiem par darbasparu un pacietību!






Šī dzimšanas diena Niklāvam uz mūžu būs īpaša arī tāpēc, ka nu viņam ir pašam savs fotoaparāts! Topošā krustmāte nopirkusi sev nopietnu kameru un vecā vairs netiek izmantota. Bet mazajam pasaules pētniekam/topošajam fotogrāfam neko labāku pat neprasās! Vēl nedaudz jāpiestrādā pie atcerēšanās, kur fotoaparāts tiek nolikts un būs pavisam labi! :)



Pa ilgiem laikiem beidzot dabūju pašiverēties pa virtuvi! Šoreiz realizēju ideju par hamburgeriem. Ērgļos "Korē" tās maizītes cep izcilas! Man atlika vien sagādāt iekšā liekamo. Tomēr karstajā dienā mīļākais no Paldiesiem tika Niklāva vectēvam, kurš no sākuma pavēlēja Kundziņam iegādāties spaini un tad šajā spainī ietaisīja gardu auksto zupu! :)




Tieši pēc saulrieta un pēdējā notiesātā šašlika gabaliņu, parādījās dzimšanas dienas pārsteigums! Ēst cukurvati tik cik lien - tas ir kas līdzīgs bērnības sapnim par būšanu vienam pašam uz pasaules! Bet izrādās, ka pat pie bezlimita cukurvates vēderam tomēr ir limits. Es varēju apēst vien divas... Vakara rekords vecmāmiņai - tā iemanījās pievarēt trīs. :)



Otrā rītā Niklāvs steidz kāpt uz svariem un ar nožēlu secina, ka svars nav mainījies-  uz ekrāniņa tie paši 20 kilogrami. Bet kā tad tā?- viņam taču tagad esot jau SEŠI gadi!!! Mierinu dēlu, ka daudzas labas lietas notiek dikti lēnām. Bet viņš steidz pieaugt. Un tas ir skaisti. Bēbītim jau nemaz nevarētu māju kokā būvēt.:)...