Gribēju tikai pastāstīt, ka šodien bijā tā Zobu ārāraušanasdiena. Pusdeviņos no rīta zobārstniecībā "Livita" Cēsīs mazā dāma ar neviltotu ziņkāri raudzījās, kā "visiem zāģē zobus", bet jau pēc pusstundas secināja, ka "viena gultiņa tukša" un tas nozīmējot, ka pienākusi viņas kārta! :) Pretēji gaidītajam, brīžiem likās, ka Emīlijai visa tā dakterjezga pat dīvainā kārtā patīk! Kā nekā - brīvdiena paliek brīvdiena pat ja nākas tāpēc ziedot divus zobus! :D Protams bez nelielas pabļaušanas un pāris simboliskām asarām neiztika, bet kopumā - viens mierīgs bērns. Un pēctam vēl humpalveikalā taisījām modesskates un kafejnīcā ēdām smalkmaizītes - sanāca patiesi jauka mammas-meitas diena!

Mums par laimi NEbija tas gadījums ar nekustīgajiem piena zobiem - šitie kūļājās uz nebēdu, saknītes jau bija zaudējuši (neprasiet izskaidrot šo procesu :)), tāpēc draudīgākais visā procesā laikam bija špricēšanas/atsāpināšanas moments.

Vakarā meita atzina, ka neesot bijis tik traki un ka dakteri vispār ir labi un palīdz cilvēkiem (hm, nez kur viņa to būtu varējusi dzirdēt ;)).

Pirmo stāsta daļu (to, kur viena mamma mokās bailēs no nezināmā :)) lasiet šeit. 
Mīļš paldies par tiešām mierinošajiem komentāriem. Sajūta, ka savā situācija neesi viens ir, laikam, cilvēkam kā sociālai būtnei ļoti svarīga.