Sagaidīts un iesākts...
00:11
Zirga gads iesācies aulēkšiem! Tikko pirmais datums, nu jau sestais un būtu tikai prātīgi tādiem pašiem aulēkšiem pārskriet pāri svētku bildēm, jo nu jau dienaskārtībā jauni darbi un, ilgi nebūs jāgaida- arī jauni svētki.
Ziemassvētki bērnudārzā...
...kā allaž bija sirsnīgi, mīļu domu un smaidu pildīti. Niklāvam šis īpašs gads, jo šajos Ziem`svētkos notika viņa debija aktiermākslā. Pirmā skolas gaitu loma, tātad, Zaķēns. :)
Laikam jau ir neaprakstāmi forši, ka ir lielāks brālis. Jau otro gadu pēc kārtas māsai nav jānopūlas pantiņus skaitot.:)
Saskatījos tīmeklī marshmallows-u torņus un nolēmu, ka Ziemassvētki varētu būt īstais laiks darbam ar tādu saldu konstruktoru! Torņi slējās ātri, bet tikpat ātri arī saguma. Tomēr pēčāk visu svētku laiku kāds bija manāms virs svecītes marshmallow-u cepot. :D
Un nevajag svētkos, protams, daudz, lai prieks būtu. Mīļcilvēki, pazīstamās svētku smaržas, rosīšanās, kāda īpaši sarūpēta dāvaniņa... Taču es sapratu, ka manu Ziemassvētku īpašo sajūtu tomēr rakturo divi pavisam vienkārši lielumi: Sniegs un Miers.
Sveces joprojām gaida savu uznācienu kādā no nākošajām ballītēm, bet ziepes gan kopā ar ciemiņiem paspējām uzvārīt! Un turpmāk laikam citādas ziepes mūsmājās neredzēt. Ziepju bāze+ fantāzija+ kas nu mājās pa rokai atrodams (mums bija kumelītes, liepziedi, karkade, kafija, vaniļa, kanēlis) un pavisam neilgā laikā tapa lieliski svētku suvenīri katram viesim! Seklo silikona mafinformu pirku iekš Prisma.
Otrā svētku diena pagāja priecājoties par dāvaniņām - Emīlijai bonbongu trauks, jo nav Zaubes mežiņā otra tāda bērna, kas tik ļoti mīlētu končas kā Ems. Niklāvam kā mūsmāju prāt+vēderam kaut kas no garīgās barības: konstruktors un rakstāmgrāmata.
Es neatceros, vai starp Ziemassvētkiem un Jaungadu bija arī kāda nesvinama diena. :) Mūsmājās nebija. Vecgada vakaru sākām svinēt dienu iepriekš un Jaungada rītā gulēt gājām pusdeviņos, tāpēc ir sajūta, ka šis būs viens Varens gads! Vējaina kalna galā ar dziesmām un ugunskuru sācies! Spelgonis gan nodzina mūs no kalna lejā ātrāk kā paredzēts, tāpēc laimes lējām pa mūsdienīgo. Par kausēšanas procesa ne pārāk estētisko izpildījumu nebēdājām, jo šis ir viens no retajiem radošajiem darbiem, kur galvenais tomēr ir rezultāts. :)
Alvas zirdziņš aļa ķīniešu laimes cepumiņs man solīja "laimi pie ģimenes pavarda", bet no ūdensspaiņa dibena izvilku figūru, kas līdzinājās liesmās degošam dzērves krūšutēlam (tas tā kā kāds Fēnikss būtu vai kā?). Dzīvosim redzēsim, ko Jaunais Gads nesīs!
Mēģinot iedibināt jaunas Jaungada svinēšanas tradīcijas, sagaidījām Zirga gadu nelielā improvizētā stallī! :)
Ziemassvētki bērnudārzā...
...kā allaž bija sirsnīgi, mīļu domu un smaidu pildīti. Niklāvam šis īpašs gads, jo šajos Ziem`svētkos notika viņa debija aktiermākslā. Pirmā skolas gaitu loma, tātad, Zaķēns. :)
Laikam jau ir neaprakstāmi forši, ka ir lielāks brālis. Jau otro gadu pēc kārtas māsai nav jānopūlas pantiņus skaitot.:)
Saskatījos tīmeklī marshmallows-u torņus un nolēmu, ka Ziemassvētki varētu būt īstais laiks darbam ar tādu saldu konstruktoru! Torņi slējās ātri, bet tikpat ātri arī saguma. Tomēr pēčāk visu svētku laiku kāds bija manāms virs svecītes marshmallow-u cepot. :D
Un nevajag svētkos, protams, daudz, lai prieks būtu. Mīļcilvēki, pazīstamās svētku smaržas, rosīšanās, kāda īpaši sarūpēta dāvaniņa... Taču es sapratu, ka manu Ziemassvētku īpašo sajūtu tomēr rakturo divi pavisam vienkārši lielumi: Sniegs un Miers.
Sveces joprojām gaida savu uznācienu kādā no nākošajām ballītēm, bet ziepes gan kopā ar ciemiņiem paspējām uzvārīt! Un turpmāk laikam citādas ziepes mūsmājās neredzēt. Ziepju bāze+ fantāzija+ kas nu mājās pa rokai atrodams (mums bija kumelītes, liepziedi, karkade, kafija, vaniļa, kanēlis) un pavisam neilgā laikā tapa lieliski svētku suvenīri katram viesim! Seklo silikona mafinformu pirku iekš Prisma.
Otrā svētku diena pagāja priecājoties par dāvaniņām - Emīlijai bonbongu trauks, jo nav Zaubes mežiņā otra tāda bērna, kas tik ļoti mīlētu končas kā Ems. Niklāvam kā mūsmāju prāt+vēderam kaut kas no garīgās barības: konstruktors un rakstāmgrāmata.
Es neatceros, vai starp Ziemassvētkiem un Jaungadu bija arī kāda nesvinama diena. :) Mūsmājās nebija. Vecgada vakaru sākām svinēt dienu iepriekš un Jaungada rītā gulēt gājām pusdeviņos, tāpēc ir sajūta, ka šis būs viens Varens gads! Vējaina kalna galā ar dziesmām un ugunskuru sācies! Spelgonis gan nodzina mūs no kalna lejā ātrāk kā paredzēts, tāpēc laimes lējām pa mūsdienīgo. Par kausēšanas procesa ne pārāk estētisko izpildījumu nebēdājām, jo šis ir viens no retajiem radošajiem darbiem, kur galvenais tomēr ir rezultāts. :)
Alvas zirdziņš aļa ķīniešu laimes cepumiņs man solīja "laimi pie ģimenes pavarda", bet no ūdensspaiņa dibena izvilku figūru, kas līdzinājās liesmās degošam dzērves krūšutēlam (tas tā kā kāds Fēnikss būtu vai kā?). Dzīvosim redzēsim, ko Jaunais Gads nesīs!
Mēģinot iedibināt jaunas Jaungada svinēšanas tradīcijas, sagaidījām Zirga gadu nelielā improvizētā stallī! :)
Lai laimīgs, gaišām domām un jauniem apvāršņiem bagāts Jaunais Gads!
8 comments
Loti jaukas stalla gimenes bildes! Un mega-izturiba, ja Jauna gada rita tik velu/agri gajat gulet! Vel pasaki, ka mazie ari iztureja tikpat ilgi! Svetku dienas shogadnogal' tiesham bija tik daudz, ka sapluda viena liela non-stop ballite ari musmajas. Lai darbigs 2014 tev, Lainit!
AtbildētDzēstNē, bērni aizgāja gulēt stundu pēc salūta. Bet man jaungada rītā bija kaut kāds laika caurums un brīdī, kad man šķita, ka pulkstens ir trīs naktī, izrādījās, ka ir jau septiņi! :D
AtbildētDzēstKādu mēnesi pirms Ziemīšiem Ieraudzīju bāzē līdzīgu konstruktoru, kādu Niklāvs ir saņēmis, un uzreiz ņēmu ciet - jo ir taču tik forši ņemties ar skrūvītēm, uzgrieznīšiem, blīvītēm u.c. metāla loriņiem! Plus mūsējam vēl ir motors un jāpievieno pults.Kur nu vēl labāk priekš konstruktoru mīloša čalīša! Vismaz tā es biju iedomājusies. .. Beidzās ar to, ka kamēr dēls no sirds priecājās par saņemtajiem 3 baloniem, es pati divas dienas lasīju instrukciju, skrūvēju, jaucu un atkal skrūvēju, un beigās sapratu, ka - nēēēē!!! Šis nav darbs priekš manas pacietības! - Labi, ka ir tētis, kuram to visu uzgrūst :)
AtbildētDzēstLaimīgu Jums, žiperīgu un veselīgu Jauno!
Jā, man arī sliktas atmiņas par šo konstruktoru. Neko tur līdz galam nevarēja saskrūvēt. Tādā ziņā cienu lego, jo tur viss sanāk. Ja nesanāk, tad atklājas, ka pats esi kļūdījies.
AtbildētDzēst:D Man, starp citu arī viena no Bērnības sliktatmiņām saistīta ar konstruktoru un neko tādu nenovēlētu bērnam, ja vien: 1) viņa pēdējā laika aizraušanās nebūtu skrūvēšana 2) viņa pacietība nebūtu tik milzīga. Tieši viņš bija tas, kurš skubināja mani pabeigt darbu, kad pusceļā jau biju gatava padoties... :D Viņam patīk ķimerēties+ pabeigt lietas :D Un galā sanāk puslīdz normāli lietojama mašīnīte - nekāda vaina! Plus man ar nostrādāja kaut kādi nepatikas palaišanas mehānismi. Nav vairs tas sajūtas, ka šajā lietā esmu tizla un bezspēcīga - skolā tā bija! :)
AtbildētDzēstMan gan par konstruktoru, no saviem bērnības laikiem, ir tikai labas atmiņas. Skrūvēju, taisīju, veidoju, pārskrūvēju. Ja nesanāca kā domāts, sanāca savādāk kā varēju. Patika. Varbūt tāpēc, ka bērnību pavadīju tēva garažā, un papildus skrūves netrūka, arī flaķenes un āmurs ar naglām bija pa rokai. :D
AtbildētDzēstPie ziepēm pielējāt arī karstvīnu? :D (katliņbildē fonā redzams...)
AtbildētDzēstPS. Jauku gadiņu jūsmājās! ;)
Paldies, 3vardes! Lai veiksmīgs un mīlestības vadīts gads arī jūsmājās! :)
AtbildētDzēstKarstvīnu lējām punčos ne ziepēs! :)