Ik pa laikam mūsu ģimenes ikdienā uzrodas pa kādai ar publicitāti saistītai avantūrai. Ja tipiski tās ir kontekstā ar manu darbošanos, tad šoreiz piedāvājums tika izteikts mūsu atvasēm. Un uzradās šis piedāvājums brīdī, kad manas māsas draudzene, stiliste Jūlija Volkinšteine (viņa arī tauriņu un citu smukaksesuāru WOWOWO radītāja) gatavoja lielveikala "Domina" pavasara/vasaras kataloga bērnu apģērbu lappuses.
Pastāstīju mazajiem par piedāvājumu, potenciālo algu dāvanu karšu veidolā un apskaidroju visas iespējamās ar šo darbu saistītās grūtības: ģērbšanos daudzās dažādās drēbēs -arī tādās, kuras ikdienā nevelkam un kuras iespējams nepatiks, smaidīšanu pēc komandas utt. Piebildu arī, ka, ja piekritīsim, tad pārdomāt nedrīkstēs, jo būsim apsolījuši. Mazie ar prieku piekrita, lai gan manuprāt pēc teksta "Dominas reklāmai..." Niklāvs pārējo vairs īsti nedzirdēja, jo bija ieņēmis galvā (un man šķiet, ka vēl tagad ir :D ), ka tā būs reklāma TV.

Īsāk sakot - pirms mēneša vienā saulainā darba dienā bijām Rīgā un tekalējām no viena Dominas stūra uz otru, lai noķertu četrus tik svarīgos kadrus. :)


Te process Lido. Šeit tikai uzņemta pirmā bilde. Tā kā mieloties nebija laika, skaistie desertiņi mums tika pietaupīti līdz pat fotosesijas beigām. Kad atgriezāmies patīkami noguruši, šāds salds uzmundrinājums bija tieši laikā. :)


Pietura "Vairāk Saules". Mūsu mīļākā pietura. Fotovajadzībām tika daudz burkānu un gurķu nograuzts. Un pa kādam frī kartupelītim arī.:) Galā tomēr bilde bez ēdmaņas mutē. Bet vismaz punči bija pilni!


  Slidkalniņš, bumbas, ziepju burbuļi pa gaisu, bet viss, ko drīkst darīt ir skatīties kamerā un smaidīt! Un atcerēties stingri turēties pie slidkalniņa malām. :) Šī bilde prasīja visvairāk izturības. Es teiktu Speciālo Uzdevumu Vienības cienīgs treniņš! :D Tā kā fotografēšanās laikā iztrakošanos bumbās baudīt nebija iespējams, atgriezāmies šeit pēc darba.



 Pēdējā bilde, kurā abiem modeļiem un, ko tur liegties, arī visiem pārējiem iesaistītajiem jau bija piezadzies nogurums. Smaidiņi izdevās ar lielu pierunāšanu, bet izdevās! Tikām arī pie gardas picas un kokteiļiem!



Darbiņš nebija viegls - to atzina abi fotomodeļi. Bet mājup braucot abi kā viens tomēr secināja, ka labprāt ko tādu darītu vēlreiz. Niklāva mīļākais tērps esot bijis tas ar dinozauru un tīģerdžemperi viņš gribot arī sev, bet Emīlijai vislielāko prieku sagādāja pucēšanās kleitiņā un tauriņš uz galvas.

Kopumā šī bērniem bija ļoti laba pieredze:
Pirmkārt tā bija brīvdiena un brauciens uz Rīgu.
Otrkārt - viņi guva ieskatu vairākās profesijās - fotomodeļa, stilista un fotogrāfa.
Treškārt- saprata, ka algotā darbā ir noteikumi un uzdevumi, vai, ja pagriežam skatpunktu otrādi - pēc noteiktu uzdevumu veikšanas un pārvarētām grūtībām saņem atlgojumu. Šis bija īpaši svarīgs punkts, jo mājās mums,  līdzīgi darbojoties, nav tik skaidri definētu darba un algas attiecību.
Ceturtkārt- mazie ne tikai strādāja, bet arī baudīja gardus ēdienus un beigu beigās arī izdrīpelējās rotaļlaukumā, kas man liekas vienlīdz svarīgi, jo, manuprāt, ir būtiski jau no mazotnes zināt, ka arī nopietnu darbu var apvienot ar prieku tajā
Piektkārt - tagad, kad bildes jau ir Dominas katalogā, būs vēl viena taustāma un skatāma piemiņa no bērnības!