Divu nedēļu vasarīgais atvaļinājums pamazām ievirzās darba gultnē. Pie darbiem arī blogieraksti. :)
Viens no skaistākajiem brīvdienu piedzīvojumiem saistīts ar jaunām zināšanām.
Un tātad. Meltne. 13km gara Ogres labā krasta pieteka. Upīte, kurai līdzīgu Latvijā nav maz. Ēnoti, klusi līkumi mijas ar saules pielietiem, burbuļojošiem posmiem. Pa ceļam sanesumi, koku kritalas, izskaloti krasti un jaunizveidojušās saliņas. Viss kā dabā pieklājas. Mazās upītes ir burvīgas! Līdz šim cītīgi esmu runājusi par mūsu saimes pieredzi Vedzē un Tulejā. Nu mums bija iespēja pabūt Meltnes krastos. Kopā ar zinātniecēm projekta ietvaros. Projektā tiku iesaistīta tāpat kā citkārt- tāpēc ka pati uzbāzos un uzprasījos. :D Un esmu bezgala priecīga par šo pieredzi!

Apbruņojušās ar katrai saprotamiem rīkiem (zinātnieces-sietiem/spaiņiem/spainīšiem/etiķetēm/pierakstu blociņiem un ūdens ātruma mērītājiem; es- fotokameru), devāmies brikšņainā ceļā uz pētījumam nepieciešamajiem Meltnes līkumiem. Kā es mīlu zinātniekus! Viņi ir tik..tik..forši! Tik zinoši un sevī! Tik wow un dabā! Tik ļoti par savu jomu! Neprasiet tauriņpētniekam zināt no galvas visus zirnekļus un otrādi. Cilvēki, kuru specialitāte ir bezmugurkaulnieki upēs, uz jautājumiem par aļģēm neatbild. Viņi zina tikai to, ka aļģes ir mājvieta bezmugurkaulniekiem. Pārējo zina algologi. :) Tik aizraujoši!










Pincetes, pipetes, divas gudras galvas, daudz zinātkārīgu jautājumu un kukainīgu atbilžu, un neliela, brīvprātīgi pacietīga saujiņa palīgu. Viendienītes un maksteņu kāpuri-arhitekti. Tik varenskaisti! Un grūti. Gana nogurdinoši. Pēc vairāku stundu darba iezīmējas īstie biologi un... to fani. Es laikam sirdī tuvāk otrajiem. :) Bet nu tāds riktīgs, sulīgs fans! Ar bioloģiskām novirzēm.







Upesmētras, izrādās, ir ne tikai manas dzimtās Gaujas īpašās zāles. Ogrē arī mētru netrūkst. Tā smarža!... Ziemas tasē būs spirgti kūpoša vasara...