Tiem, kas rūpīgi seko Mammas Rokām blogā un soctīklos, noteikti nebūs paskrējis garām Kundziņa šīsvasaras hobijs- zosis.  
Viņa uzstādījums- bioloģiskas Zosis Zosēnos. Jeb Zosēnu zosis!

 Sentēvi pa šādu salikumu gan būtu pikti, jo īstais mazā, gleznainā miesta nosaukums nemaz nav Zosēni bet Zosens un cēlies šis nosaukums nevis no skaļajiem putniem, bet pēc zirga pajūgā pa kalniem braucoša (tāpēc laikam zirgs pagasta ģerbonī) vācu barona sajūsmas elsieniem "so schön", "so schön"!

Nu bet- jauni laiki, jaunas vadlīnijas. :) Tagad tie, kas mēro ceļu no Abrupes uz Melbāržiem, pretim slavenajai meteostacijai dīķmalā var ieraudzīt mājputnu bariņu. Nekādu ne mazo: kopā izdevies izlolot 115 zosis un 7 pīles. Un dažas vistas.:)

Piņķerīgais, uzmanību paģērošais zoskopības sākums, jau sen šķiet aiz muguras. Putni aug acu priekšā un nu ir gana patstāvīgi. Plēsēju un nelabvēļu gan izrādījās vairāk kā sākotnēji paredzējām. Viens kaimiņš sacījās redzējis lapsu pār kalnu ejam, cits sesku. Lielākais pārsteigums tomēr bija kraukļi. Pat ne vanagi, bet tieši kraukļi! Pāris zoslēni tika medīti vīramātes acu priekšā. Abus no nāves gan izdevās izglābt, taču viņu mūžs tupmāk paiet lazaretē. Gūtie ievainojumi neļauj šiem putniem pilnvērtīgi dzīvot pārējo vidū.

Zosu audzēšana nav grūts, bet dikti netīrs hobijs gan. Mazās zālesmašīnas kur iet tur... atstāj aiz sevis vielmaiņas galaproduktus. Pārvietoties starp šiem galaproduktiem ir burtiski neiespējami. Un nav mājās apavu, kuri nebūtu brūnzaļi apskādēti. Ceru to kādreiz novērtēt zosgaļas buljonam ziemasrīta tasītē kūpot. Bet pagaidām mēsli un troksnis- šie ir pirmie divi vārdi, kas nāk prātā. :)