Karikatūra.


Kas jādara, ja kāds iespējamās misijas skolotājs savā tviterkontā lepni uzsauc, ka pasniegs karikatūras meistarklasi mazā lauku skoliņā, ja tikai viņam degvielu ielies? (P.S. Lūk šo es saucu par misijas apziņu! :)) Tad ir jāpiesakās šai meistarklasei un jācer, ka solījums tiks izpildīts. Un tika! Jaunais, entuziasma un degsmes pilnais skolotājs Bruno Bahs no Bauskas puses mēroja ceļu uz Nītaures mākslas skoliņu, lai dalītos savā karikatūrpieredzē!

Arī es pēc neilgām pārdomām tomēr nolēmu pievienoties nodarbībai. Zīmēt man patīk, taču atzīšos, mani vairāk interesēja kā jaunais pasniedzējs spēj/nespēj iedvesmot, kā viņš tehniski nodod lielo Ziņu auditorijai, kā no teorētiskās daļas pāriet praktiskajā utt. Viss izdevās! Brīdī, kad aizrautīgi zīmējot un žestikulējot švītīgais krekls izslīdēja no biksēm un uz pieres parādījās darbīgas sviedru lāsītes, brīdī, kad skolotājs vairs nedomāja par savu prezentāciju, bet līdz ausīm bija Savā Lietā, mazie klausītāji atbrīvojās, sākotnējais akadēmiskais vēsumiņš pārvērtās radošā siltumiņā un viss notika!

Bruno ciemošanās man atgādināja, ko mēs katrs varam darīt izglītības labā: iedvesmot! Ar dzirkstelēm acīs runāt par savu lielāko prieku un hobiju, parādīt, ka šis hobijs var nodrošināt maizi un, ja pievieno tam papildus zināšanas, tad arī sviestu un desiņu uz maizes! :)
Paldies Tev, Bruno! Veiksmi un izdošanos!

 Foto: Marika Busote Uzuliņa






Bruno kariķē...


Niklāvs iedvesmojas...


Mamma iedvesmojas...




Foto: Marika Busote Uzuliņa

Ierakstīt komentāru