Tātad. Bija Blogballe! Un jau apnīk skandināt, bet nu jāieskandina kādu reizi vēl pēdējo/pirmspēdējo, pārfrāzējot to populāro dziedamgabalu- dziesma nav par blogu, bet ir par satikšanos. Nu, jā, es rakstu blogu. Kad varu un ir laiks/iedvesma. Bet es dzīvoju, galvenokārt! Īstenībā, īstajā dzīvē! Tur, kur Gaujas ūdeņi tek, burbuļo, sviedri līst, smiltis pirkstu starpās ķeras, bērni sporto, mīļojas, niķojas, darbistabā šujas krāsaini audumi nakstauriņos, karas veļa šņorē uz lodžijas, virtuvē smaržo pēc burito, sestdienās sprakšķ ugunī kļavu koku zari Jaunpiebalgā,  iesniegumi domei rakstās, reizi mēnesī kājas jūrā mērcas Carnikavas pusē, jo tur māsa dzīvo. Un Jelgavā dzīvoju dažas dienas reizi gadalaikā, jo tur mamma mitinās. Un Zaubē joprojām esmu ik pa laikam, jo dzīve nebeidzas tur, kur 10 gadi nodzīvoti un gan bijusī darbavieta tur, gan telpas ballītēm makten labas, gan melleņu/gaileņu meži... Un katra diena atšķiras no otras manā reālajā dzīvē un tāpēc ieraksti instagramā ir viena vienīga #reallife kompilācija. Ne īsti par Mammas Rokām, ne īsti par bērnkopību pliki ņemtu, ne par manu Jaunpiebalgas tūrisma sapni. Par visu! Ko vien tās mammas rokas pamēģina, kam vien pieķeras un ko vien satiek savā ceļā. 

Par visu. Par dzīvi.

Un tad reizi gadā gribas nosvinēt to dzīvi kopā ar cilvēkiem, kuri svin tieši tikpat un vēl sulīgāk visādos soctīklos. Tu tos cilvēkus nepazīsti, bet vēro viņu ikdienu virtuāli un šķiet, ka īstenībā pazīsti, tikai skaņu un kustību vēl jāierauga. Un tā ir īsta avantūra- satikties! 

Jau gadiem šīs satikšanās dēvējam par Blogballēm. Jo sākotnēji tikāmies visas, kam blogi un, lai ko kopā darījām, viss šķita kā viena gara sajūtu balle! :) Šobrīd, kad aktīvāk izmantoju instantos medijus (twitter, instagram), balles nosaukums varētu skanēt pavisam citādi. Bet kālab... "Savējie (un tie ir visi Mammas Roku draugi- virtuālie, nevirtuālie, senie un nesen satiktie) sapratīs" tāpat, atkal jau dziesmu citējot. :D  

Šogad ballīti dažādu apstākļu dēļ baudījām 5-7 oriģinālā sastāva dāmas. Un labi ka tā, jo, pēc kultūras programmas un sievišķīgajām darbnīcām pirmajā dienā, otrās dienas aktivitātes izvērsās par patiesu piedzīvojumu, kuru kopā varētu piedzīvot tikai īsti draugi- frontē kopā gājēji! :D Šīs blogballes tēmturi: #bringbackreality un #linasievietes. Un es pastāstīšu vairāk, jo saprotu, ka pārējās meitenes to nedarīs. Ir dabīga vēlēšanās kopīgo unikālo, sviedriem slacīto piedzīvojumu un vēlāk #bodypositive peldkostīmoto plostošanu paturēt tajā melleņu meža "Lasvegasiņā, jo nav jau precīzi izstāstāms ne tas piedzīvojums, ne tie apstākļi kādam, kas klātu nav bijis. Bet var mēģināt un, tā kā stāsts ir par reālo dzīvi, un tās svinēšanu šādos pasākumos, tad lūk: "lina sievietes" radās kā apzīmējums visām tām bildēm, kas instagrammmmās un feisbukos ir nevis tiešs realitātes atspoguļojums, bet gan apcerīgas detaļas no tās. Daļas no cilvēka, varbūt pat ne viss cilvēks, pāri visam smuka, balta migliņa un apakšā kāds ļoti dziļdomīgs un tikpat apcerīgs paraksts. Sieviete lina kleitā ar ziedlapiņu rokā un plīvojošu matu šķipsnu... Un varbūt mēs visas kādā brīdī gribam būt, un visticamāk arī esam tās sievietes, bet nu ikdienā ir miljons mirkļu (arī tām instagram lina sievietēm :)), kad mums pietrūkst tā lina vienkāršuma, gaumes, viegluma, pietrūkst tās maigās baltās foto migliņas un aizplīvurojuma, filtriņi nodzēšas un parādās sieviete parastā.  Parādās #bringbackreality :D Nu katrā ziņā kaut kur starp 4. un 11. kontrolpunktu mūsu otrās dienās orientēšanās aktivitātē visas mūsu lina sievietes devās atpūtā līdz vēlākam. :D

Paldies mūsu bērniem un vīriešiem, ka bija ar mieru padzīvot divas dienas bez mums! 

Paldies Cēsu Jaunās skolas komandai, kas ļāva mums uzmest aci vasaras darbiem un pafilozofēt par radošā stūrīša iekārtojumu! Atsevišķi- Agnesei un Sanitai- paldies par tāfeli!

Paldies Inesei no Tili! Tavs stāsts ir apbrīnojams un bezgala iedvesmojošs!

Paldies "Jāņogai" par garšu un apkalpošanu!

Paldies viesu mājai "Kārkliņi" un Rihardam! Mums izdevās brīnišķīga, mierīga vakarēšana patiešām skaistā, ar pietāti lolotā, latviskā vidē! Es no šejienes līdzi paņēmu lauku mājas smaržu un Gauča rīta mieru! 

Paldies Kristīnei par pīšanu un Inesei par kaligrāfiju!

Paldies Agrim no o/k Meridiāns par orientēšanās trasi! Trase nebija grūta no sporta viedokļa, taču noteikti pietiekami izaicinoša dāmām sandalēs! Tu mūs noteikti pārvērtēji un paldies Tev par to! Katrreiz ieraugot punktu kalna virsotnē klusībā un skaļībā Tevi nolādējām, bet ikreiz sasniedzot virsotni pateicāmies. Smiekli mijās ar spēku izsīkumu un piedzīvojama sajūta ar jaunatklājuma sajūtu pašām par savām spējām! :)

Paldies Ozolkana plostiem, ka viegli pielāgojās! 

Paldies Lenčupei, bezalkoholiskajam mohito, izkusušajai biezpiena kūkai uz vafelēm, fuetai un ar šķērēm sagrieztajam arbūzam. Paldies siekstām, sēkļiem, bedrēm un pīlēm, kas plostošanu pa Gauju padarīja neaizmirstamu.

Paldies dāmas, ka sabraucāt! Vēl viens burvīgs blognotikums aiz muguras! Tiekamies ekrānos!