Reizi gadā man uznāk nepārvarama vēlme ņemties ap trikotāžu. Ievēroju, ka parasti tas ir ap vasaras beigām. Nez tam ir kāda nozīme, vai tā tikai sakritība Dievs viņ` zin`, bet fakts: t-kreklu čupa plok. Un nav ne jausmas, vai tos grozus kāds pirks, vai tie paliks pašu interjeram un dāvanām, bet nu man mājās ir čupa lielāku un mazāku groziņu, ko abas ar Dūju tandēmā radījām. :) Sagrozojām.

Kamēr tamborēju un laidu starp pirkstiem reciklēto t-kreklu dziju (ne vienmēr paklausīgo- ar mezgliņiem, vīlēm, utt.), aizdomājos: acīmredzot pašdarināšanas un reciklēšanas kultūra pasaulē pietiekami uzplaukusi, jo nesen ieraudzīju pat Cēsu veikalā pa naudu nopērkamu, industriāli saražotu "t-kreklu dziju". Skumjš patērētājkultūras absurda piemērs :D. 

Bet varbūt tās tikai manas sajūtas. Vai jums arī ir nācies ieraudzīt līdzīgus piemērus, kur industriāli mēģināts apmierināt vajadzības, kas sākotnēji radušās ar domu par zaļāku risinājumu? 

P.S. Ja plānojat skapja tīrīšanu- piesakos uz t-krekliem un tamlīdzīgām trikotāžām! ;) Rakstiet e-pastā!