Vēl izelpoju pēdējo prieku par labi padarītu darbu, pirms ķerties pie nākamā. Vēl dzīvojos tajos zili sarkani smilšīgajos toņos, vēl darbistabā visur pogas ar enkuriem, raupjas kokvilnas šņoru gali, tīkli, tīkliņi... Grāmata par jūrniekmezgliem un tautasdziesmas par jūru plauktos atpakaļ tikai pirms pāris mirkļiem saliktas... Viss darbagalds bija tematiski nokrāmēts un tik daudz materiāla iedvesmai atrasts! Jo man palūdza uzšūt ko ļoti īpašu: ļoti personalizētu grāmatiņu puisēnam. Liktenīga sakritība- mazulis, kuram šuvu grāmatiņu, dzimis ar manu Dūju vienā dienā! Šuvu un bija sajūta, ka redzu mazo Raiti spēlējamies! Iedomājos viņu liekam enkuriņu laivā, vai ziņkārīgi lūkojamies pa mājiņas lodziņiem... Ierasto 8 lappušu vietā man bija iespēja izpausties veselās 16, tāpēc ļāvos stāstam lēni pastaigāties gar jūras malu, pavērot saullēktu pie jūras, redzēt zvejniekus pārvedam lomu, sievas tarojamam tīklus sedumā... Dienai iesilstot jūras mala pārvēršas par brīnišķīgu rotaļlaukumu- milzu smilšu kaste ar neskaitāmām dabas sagādātām rotaļlietām! Kad diena pie jūras piedzīvota, laik doties mājup, kur gaida ģimene un mājas mīluļi, lai nosvinētu mazā Raita pirmo brīnišķīgo gadu uz Zemes zem Saules. Ragaciemā!