Vai esmu kādreiz teikusi, ka laiks skrien vēja spārniem?... :D:D:D Reizes 164 šajā blogā vien noteikti! Un šis ir tikai vēl viens stāsts par aizskrējušo laiku. Par mani kā laika māti un maniem laika bērniem. Par pēdējo- to, kuram 365 dienas augusta beigās apritēja. Kurš mēnesi pa mēnesim svērts un mērīts visādos parametros, līdz 12 mēnešos iemērīts. Par Mazāko. Pastarīti. Dūju. Dūjiņu. 

Balllītes plānus šim nozīmīgajam notikumam sakalām pēdējā brīdī. Pirms tam ceļojums uz Pērnavu un citi svarīgi notikumi. Zināju, ka pēc Pērnavas vēl būs viena diena laika stresam- tad kāpēc sākt satraukties jau nedēļu, divas vai vēl vairāk pirms tam (pirmie jautājumi par Dūjas ballīti ienācās apmēram mēnesi pirms :)). Mans miers bija visai ierasts manai radu daļai, bet visticamāk raisīja ne mazums neizpratnes dzīvesbiedra rados, jo viņiem šis ir pirmais mazulis ģimenē un pirmā ballīte ir visai Liela Lieta, pieļauju. :D Spriedām, ka mums un mazulei visticamāk pietiktu ar svinīgu Dūjas ābelītes iestādīšanu mūsu topošajā ģimenes mājā Dzirkstiņos, taču tie radi... :D Visus taču gribas satikt! Visi taču Dūjiņu mīl un lolo! Un jāsvin ir! Ir jāatzīmē svarīgākie dzīves mirkļi un varbūt pat ne pašu notikumu dēļ, bet tāpēc, ka tā tiešām IR IESPĒJA VISIEM beidzot sanākt kopā! Smejies vai raudi- vairāki mani un vīrieša tuvie radi iepazinās tieši Dūjas ballītē!!! :)

Kur svinēt ballīti, ja laiku sola tādu, kurš mākoņains, bet silts, ar iespēju uzlīt? Kur svinēt ballīti, lai būtu ērti nolikt ēdienu, patverties no lietus, tajā pašā laikā būt ārā svaigā gaisā? Kādai jābūt svinību vietai, lai nodrošinātu, ka interesanti būs ne tikai ar dāvanām apbērtajai jubilārei, bet arī viņas ciemiņbērniem- diviem 3gadniekiem un vēl 4 lielākiem bērniem? Gribas dabu, ugunskuru, spēles, aktivitātes, plašumu, privātumu, piedzīvojumu...Kur svinēt, ja nav vairs Zaubes un Zosēnu pagalma, ja nav vēl pagalma Jaunpiebalgā, par Cēsīm nemaz nerunājot?... 

Ideja iešāvās prātā (gandrīz vai tiešā nozīmē, jo biju jau tuvu izmisumam tajā savā pēdējās dienas stresā :D) pēc tam, kad uzzinājām par iespēju Jaunpiebalgā izīrēt telti pasākumiem. Telts= mobila māja. Tātad ballīte varēja notikt jebkur. Tāpēc tā notika Dūjas vectēva- mana tēta- vecajā grantsbedrē! :) Telts kalpoja kā nojumīte kronīšu darbnīcai un svētku galdam, grantsbedre- milzu smilšu kaste/baseins/paslēpju vieta/ķereņu paradīze- priecēja bērnus. Jubilārei viss patika. Ka tikai ballīte! :) 

Lai pārējais organizatoiskais darbs paliek aizkulisēs. Lai paliek neizstāstīts tas, kā pēc vietas izvēles vēl pārorganizējām loģistiku, ballītes aprīkojumu, ņemot vērā visas tehniskās iespējas. Lai paliek aiz kadra visi tie neskaitāmie organizatoriskie plakāti, telefonzvani, aiziešana gulēt ap 2.30 iepriekšējā naktī pirms ballītes, jo jāsagatavo darāmo darbu saraksts, ceļu norādes, līdzņemamo mantu saraksts. Lai ciemiņiem Dūjas ballīte paliek kā vienkārši "pēdējā mirklī uzcepta ballīte, kas vispār tīri forša izdevās"! :D

***

Dūjas rīts. Skaists, saules pieliets rīts. Ceļš Cēsis-Jaunpiebalga, mašīnā mēs- ģimene- mantu kalni un ābeles stāds starp ceļgaliem iespiests. 

Dzirkstiņos svinīga placentas zemē ierakšana, ābeles pa virsu stādīšana. Kas no tā visa sanāks, nezinu. Ceru, ka meža zvēri neizraks, ceru, ka ābele nenokaltīs. Kaut kāds šurumburum rituāls, es zinu, tomēr manās sajūtās šī bija dienas kulminācija. Simbolikai ir liels spēks, vai ziniet.

Un tad uz grantsbedri- iekārtoties, sagaidīt. Milzu paldies brālim un viņa ģimenei par tehnisku atbalstu! Allaž dievinu, kad cilvēks uzsāk sarunu ar vārdiem : "Kā varu palīdzēt?" :) Paldies arī telts slējējiem, pēčāk nost laidējiem.

Radi, radiņi sabrauca pa bariņam viens pēc otra. Iepazināmies, Dūju suminājām, Ādamam bija 7 dēli ar Dūjiņu galvenajā lomā spēlējām; dabas materiālu milzu mandalu visi kopā taisījām. Kafiju ugunskurā vārījām. Daži cepa desiņas, daži peldējās. Daži lapsenes no augļiem gaiņāja. Vīri jubilāri gaisā meta, sievas auklēja. Bildēja, bildējās, bildējāmies. Paldies visiem sabraukušajiem par piedzīvojumu! Skaista diena vēsturē ierakstīta.