Un tā trešdienas rītā sasēdāmies īrētā busiņā, pielādējām bagāž+nieku ar visu nepieciešamo, tostarp mazules ratiem un lielo bērnu skūteriem. Mums kā našķotmīļiem līdzi, protams, bija arī grozs ar uzkodām. Nezinājām, cik solītā gaisa temperatūra izrādīsies patiesa, tāpēc līdzi bija gan vējjakas, gan peldkostīmi. Ja nu. 
Maršruts Cēsis- Pērnava turpceļā tika izvēlēts caur Aloju uz Ainažiem un tad jau gar krastiņu, gar krastiņu... :) Tā kā mašīnā līdzbrauca mazule, zinājām, ka ik pa laikam piestāsim izlocīt kājas un muguras. Netālu no Staiceles, tāpēc, piekāpām Pietraga Sarkanajās klintīs. Vienkārši skaista vietiņa. 




Kā nākamais tika izvēlēts stratēģiski svarīgs pieturas punkts- Ainaži, Ainažu TIC, jo cerējām paļauties uz viņu tūrisma bukletu saturu, kā arī izprašņāt par iespējām ārpus tradicionālajām tūristu takām. Diemžēl Ainaži bij aizslēgti, atslēga bij nolauzta un tūrisma informācija mums nespīdēja. Ļāvāmies mirklim. Vēderi kurkstēja, prasījās uzpildīties. Pēc rūpīgas trīsreiz šurpu turpu braukāšanas tā arī neatradām kafejnīcu, tāpēc izmantojām reto izdevību sapirkties hesburgerus un devāmies piknikā pie jūras pa Ainažu molu. Maģisks izstrādājums!!! Pasakains, ka es jums saku. Te arī jūra cita. Ne tā, kas Rīgā vai Kurzemē. Niedroti krasti, randu pļavas... Nokļūšana līdz objektam gan bija visai neiepriecinoša- pa izpuvušu dēļu laipiņu, bet tad ievērojām, ka tā būs vēl tikai īsu brīdi, jo šobrīd aktīvi tiek būvēta jauna pastaigu taka.













Pēc piknika bijām gana piekusuši, lai sēstos mašīnā un, mazulei miegu guļot iebraucām Pērnavā. Uzreiz iekārtojāmies iepriekš rezervētajā naktsmājā. Un nu jāpastāsta nedaudz sīkāk par mūsu apartamentiem, ko, kā jau teicu, rezervējām AirB&B. Izvēle pāris nedēļas pirms brauciena nebija liela, bet nebija arī tā, ka nebūtu kur palikt, jo augusta beigas kā nekā. Personīgi es uzreiz pāršķiru eiroremotētas un modernā minimālisma opcijas. Neinteresē. Neceļoju tik bieži, lai man nakšņošanai pietiktu ar spilvenu un jumtu virs galvas. Ja ceļojums tad ceļojums- un palikšana pa nakti foršā vietā ir ceļojums sajūtās! Tāpēc izvēlējāmies Bon Bon Tower. Skaists, mazs kioskiņš, kas dažādos vēstures nogriežņos kalpojis dažādiem nolūkiem un šobrīd ieriktējies kā viesu namiņš. Divstāvīgs. Pirmajā virtuve, tualete/duša, otrajā 4 gultas. Mašīnu var novietot speciāli šim nolūkam ierezervētā vietiņā pie paša namiņa. Ārā mazs, bet ļoti omulīgs pagalmiņš. Namiņa saimnieks foršs cilvēks ar lielisku humora izjūtu. Palīdzēja mums sakalt brīvdienu plānus, ierādīja kartē vietas, kurp doties ar bērniem, apstāstīja, cik minūtes kurš gājiens mums aizņems. Netālu no mājiņas ir bērnu rotaļlaukums, nedaudz tālāk skeitparks, uz otru pusi Pērnavas upe ar asfaltētu gājēju/velosipēdistu promenādi. Rimčiks un Coop arī aiz pāris kvartāliem. Vienvārdsakot- ģimenēm ar bērniem- superīgi! Mums nelielas problēmas sagādāja tikai divas lietas: trepes (jo mazā viengadniece vislaik jāvaktē) un plīts. Bija mazā elektriskā ar vienu riņķi un cepenīte pāris karstmaizēm. Un ar to pilnībā pietika tām pāris naktīm; es iemanījos tās karstmaizes arī uzcept un pat piena zupu uzvārīt. Bet, ja plānojat Pērnavā sabūt ilgāk, iespējams prasītos nopietnāka plīts (nu sautējumiem, normālai zupai, vai tml. :))
Pirmās dienas vakarā vakariņojām internetā izdaudzinātajā Steffani Pizza. Bija labi. Ir ēstas gardākas picas, bet bija labi. 30 EUR.





Pēc iekārtošanās nolēmām, ka vakars vēl garš un devāmies aklajā randiņā ar Pērnavu. Izvēlējāmies maršrutu kartē un gājām. Pieaugušie ar kājām, bērni ripoja ar skūteriem. Tāda svētība! Un te es nebeigšu sajūsmināties, kā Pērnava parūpējusies par velo infrastruktūru. Pilsēta ir izbraucama krustu šķērsu, nekādu bruģu, kas traucētu normāli slīdēt. Perfekti. Pirms tam lasīju, ka pilsētu viegli izstaigāt kājām un apstiprinu- jā, patiesi, tā tiešām ir.
Mols, piekraste, skeitparks, naksnīgs gājiens pēc piena. Viss rokasstiepiena attālumā.















































Otrā diena pa Pērnavu. Plānā promenāde gar upi, skeitparks pāri upei, muzejs, Mini Zoo vecpilsētā, pludmale...
Tātad promenāde. Un vai es jau teicu, cik te ļoti padomāts par gājējiem, velosipēdistiem un citu ripuļu lietotājiem? Jā teicu. Un tomēr- WOW! Visā pilsētā. Nu vismaz tajā daļā, kas Pērnavas lepnums- jūra, upe, vecpilsēta- tur pārvietošanās bija patiesa bauda!
Pērnavas muzejs- iesakām, jo skaistas ekspozīcijas, labs ieskats, bet, godīgi sakot, muzejs varēja būt interaktīvāks... Maziem bērniem (Lotes ciema vecuma) varētu neinteresēt, bet mums bija perfekti. Kā jau teicu- lai interesanti visiem. Ja bērni vēlas pabraukāties skeitparkā, tad uz muzeju arī jāiet! :D
Sekoja mini Zoo, tad gājiens pāri Pērnavai, tai, kas upe, lai nonāktu skeitparkā, ko būvējuši latvieši, ja kas. :) Sākumā vietējie sīkie mēģināja manus jauniešus nostūrēt no trases, sak`, nav te ko nākt uz mūsu rajoniņu, bet pēc pāris stingriem acu skatiem un pārliecinošas uzvedības demonstrējumiem likām saprast, ka nāksies vien visiem uz tiem kalniņiem sadzīvot.:)
Atpakaļceļā ietrāpījām nelielā mājražotāju tirdziņā. Sekoja neliela atelpa mājiņā, sakopojām spēkus vakara cēlienam. Plānā bija izpētīt piejūras pļavas un savvaļas govis. Izmantojām iespēju pabraukt









Kad pienāca laiks pusdienām, devāmies uz iepriekš ceļojuma plānā ierakstīto Supelsaksad. Vairākos latviešu blogos šis bija minēts kā must-see. Nu bija jau arī, bet nu mūsu trīsbērnu ģimeni šis solīja atstāt bez naudas atpakaļceļam :D Par komplektu kūka+ kafija jāmaksā ap 8EUR, to arī ņēmām kā lētāko risinājumu apetītes remdēšanai. Kūkas gan milzīgas, garšīgas, kafija arī, patiesībā pat pieēdāmies visai sātīgi. :D Toties bērniem pusdienu piedāvājums tiešām demokrātiskās cenās- 4-5EUR un lielie paņēma pastu ar sieru, kamēr mazulei tika lasis ar kartupeļu šķaidiņu. Visi visu izēda un no mazules porcijas paēdu arī es! :D Bet nu tā kafija ar kūku bija dievīgas... :) Normāli ikdienā es šeit neēstu, taču ceļojums ir svētki un katrs iztērētais eiro bija tā vērts. Kas attiecas uz interjeru, kas ir šī uzņēmuma lielākais trumpis, ārā to īsti nejūt+ kūkas nākas dalīt ar patiešām nekaunīgiem, uzbāzīgiem zvirbuļiem. Tāpēc es personīgi, iesaku šo kafe tikai tad, ja plānojama sēdēšana iekšā.







Mini zoo. Nav trušu, putnu un citu ķuķi-muķu, ko biju iecerējusi Dūjai, bet ir čūskas, rupuči un reptīļi. Un ļoooooti runātīgs īpašnieks/gids. Beigās jau piekusu pieklājīgi smieties par visiem viņa iepriekš sagatavotajiem jokiem... Bet mani bērni un vīrietis pirmo reizi mūžā sadūšojās paglāstīt un paņemt klēpī čūskas un par to vien šai iestādei broša!





















Trešā diena Un, bāc, vai nav burvīgi atrast pašam savu ielu? Atmetot koķetēriju- jau no bērnības zināju, ka mans vārds igauņu valodā nozīmē "vilnis". Viļņu iela Pērnavā, loģiski. :) Ieraudzīju kartē un pierakstīju ceļojuma plānā: "Nofočēties uz Laines ielas". Check.:)
Uz atvadām Pērnava ieslēdza maksimālo viesmīlības režīmu. Ja pirmās divas dienas bija jaukas, bet visai vējainas, tad trešā bija vasara pilnīgākā!
Iepriekšējās dienas govju pastaigā bērni noskatīja sev pirmsaizceļošanas aktivitāti- Piedzīvojumu trasi. Un tā ir katrreiz- viņi grib, viņi sāk, viņi baidās un saka, ka nekad vairs. :) Līdz nākamai reizei.
Lieliskais laiks ļāva notikt arī peldei. Pērnavas pludmale ir sapņu pludmale ģimenēm ar sīčiem- puskilometru tālumā ūdens joprojām līdz ceļgaliem :D (Skaitļi nav precīzi, tā ir tikai metafora...)
Izbaudījuši Pērnavu devāmies mājup. Vēl tikai dabas taka netālu no Latvijas robežas un tad caur Mazsalacu uz Cēsīm.