Es nebiju pārliecināta, ka vēl atcerēšos, kā to dara. Nu, to blogu. :) Šajā brīdī, rakstot, rokas tādas kā neveiklas, domas samulsušas, sejā pajolītes smaidiņš. Pieci burti uz priekšu, trīs ar dzēšambultiņu atpakaļ. Neveikli. Čau!

Jebkāda veida prelūdija liekas neiederīga, jo pauzes bloga rakstīšanas vēsturē ir bijušas jau vairākkārt. Attaisnojumi izsmelti :D Un tomēr. Šoriez iemesls nedaudz cits. Instagram. Jā, ne privātie negludumi, ne darba trūkums, bet cits- ātrs, ērts ikdienas skrējiena rīks. Nē, es īstenībā neesmu nekāda fane. Ir skaidrs, ka šis medijs nopietnās devās mēdz propogandēt neīstenību, viltus realitāti, pārdod no rīta līdz vakaram. Taču satraukumam nav pamata: ja selektīvi un ar apdomu izvēlas kam sekot un kritiski izvērtē paša izvēlēto saturu, tad Instagram var kļūt par visai iedvesmojošu vidi, kurā, līdzīgi kā kādreiz šeit blogā, atrast domubiedrus, līdzgājējus un uzzināt jaunumus interesējošās jomās. Bet ne par Insta šī pasaka, bet par Mammas Rokām. Tās darbojas nenogurušas, jo ir gada čaklākie svētki visiem Ziemsvētku vecīša palīgiem, un ir patiess prieks atkal būt darbistabā ar tādu jaudu un atdevi. Patiesi, vēl pērn vairs necerēju atgriezties šajā sajūtā. Bet viss notiek.

Tiem, kas nepārstāj brīnīties, kā var iespēt sadarīt darāmos ar mazuli mājās. Nevar. Nu vismaz nevar visu, kas izsapņojies tikt izdarīts. Bet, ja saregulē savu iekšējo lineālu un nepiedēvē sev pārcilvēka īpašības, tīri daudz var paspēt. Piemēram bez sirdsapziņas pārmetmiem palūdzot vīram nākot mājās pusdienās atnest no ēdnīcas arī pašas pusdienas vai bērniem pārmaiņas pēc uzcept pelmeņus. :D Un vēl pa naktīm strādājot. Bet, nepārprotiet, ne katru nakti un ne visu nakti. Dažas stundas. Divas pa dienu un trīs naktī. Un vēl kas- nav vairs tas enerģijas pilnais vecums, kad var negulēt un tāpat maukt pilnā ātrumā, tāpēc obligātais pusdienlaiciņš. Kopā ar Dūju, sarunčojoties ar deguniem kopā. :)

Šoziem divas burvīgas sadarbības: ar "Īslaicīgo veikaliņu" Cēsīs, ko ekoveikala "Ķimene" telpās ekskluzīvi uz vienu mēnesi gadā - pirms Ziemassvētkiem- atver Lelde un ar modīgo bērnu apģērbu butiku "Tili", kur nenogurusi sirsnīgi saimnieko Inese. Abi stilistiski tik dažādi, tomēr idejiski tik līdzīgi sadarbības partneri- ar vēlmi sniegt ko savādāku, interesantāku, kvalitatīvu un estētiski vērtīgu svētku dāvanu meklētājiem.

Pašai prieks par jaunumiem un arī labi aizmirstajiem, atkal gaismā celtajiem vecumiem Mammas Rokās! Atgriezušies un daudzas sird... nē, pēdas ielīksmojuši mukluki. Bet no jaunumiem vismīļākie man pašai ir zirgi uz koka! Melni, brūni, pelēki klasiski rumaki un tad konfekšu krāsas vienradži! Tik daudzi bērni šajos svētkos būs par vienu foršu draugu bagātāki!

Visiem priecīgus, mierīgus, sniega un īstenības pilnus Ziemassvētkus! Un jauniem sapņiem pildītu vecgada vakaru! Uz tikšanos te, feisītī un/vai instagramā. :)