N-tās reizes mēģināju noformulēt virsrakstu, kamēr paliku pie š`tāda kišmiša! :D:D:D
Man tiešām neērti to uzticamo lasītāju priekšā, kas teic` manu emuāru apmeklējam katru dienu, jo nekādi nespēju iekļaut savas aktivitātes dienas laikā!
Mana nedēļa izskatās apmēram šādi: Pirmdiena - Piektdiena - Sestdiena - Svētdiena!!!
Kur ir pārējās nedēļas dienas!!! Ja kādam uzkrājušās pāris lieku dienu, lūdzu padalieties, jo es tiešām nesaprotu, kur pazūd manējās!!!
Un nu jau atkal piektdiena! Sparīgi gatavojamies Emīlijas ballei - manam mazākajam bērnam šodien paliek jau divi gadi! Rīt paredzēta svinēšana... Bet starp prīštakiem un visādām telpu apgreznībām drusku tomēr ieblogošu par to, ar ko pēdējā laikā aizraujas brālis un māsa.
Zīmēšanu ar krītiņiem nomainījusi gleznošana ar guašām un citām pervēm!
No gleznošanas būdā iekšā! Topā ir būdiņas, būdas un De Būdumi!!! Lielākas un mazākas slēptuves un mājeles tiek veidotas katrā stūrī! Te viena no pirmajām būdiņām (100% Niklāva roku darbs):
Te nākamā, kuras dizainu ietekmēja tētis, bet nekvalitatīvās bildes caur durvju ailu uzņēma mamma sēžot pie šujmašīnas :D:D:D
Vai zinājāt, ka ģimenei ar bērniem, iegādājoties dīvānu, jāņem vērā arī tas, cik labi šis dīvāns transformēsies par būdu? :D:D:D
Bet no būdām pie tīrīšanas darbiem! Pēdējos mēnešos bērni ik pa laikam mazgā galdu un krēslus savā istabā.
Sākās viss ar to, ka Čikai - mūsu mājas vienīgajai kaislīgajai grafiti māksliniecei (jo Niklāvs uz sienas ir zīmējis tikai pāris reizes) kārtējo reizi bija uznākusi iedvesma, papīra pa rokai nebija un tāpēc mākslas darbs tika uzlikts uz galdiņa. "Par sodu" ielēju bļodā ūdeni, pamatīgi saputoju, iedevu švammi un liku, lai mazgā! Un mazgāja! Turklāt abi un ar lielāko prieku! Jē, "sods" izdevās! ;)
Un kopš tās dienas galdiņu ik pa laikam apšvīkā te Čika, te Niklāvs, sak` - ups, mammīt, gadījās, vajag ūdeni un putas!!!! :D:D
Kamēr brālis šai lietai pieiet ar nopietnu pienākuma apziņu, mazajai māsai tas viennozīmīgi vairāk ir tusiņš!
Taču putas pie malas! Pārejam uz virtuvi! Mammai vajadzīgi palīgi pīrāgu cepšanā! Un arī šajā nodarbē Niklāvs jau iepraktizējies tikt līdz gatavam ar gaļu pildītam pīrāgam, kamēr mazā divgadniece vairāk aizņemta čiepjot brāļa darbarīkus un ķiķinot par viņa reakciju uz šīm neģēlībām!
Ziniet, pēdējā laikā ļoti, ĻOTI bieži priecājos par to, cik tomēr kolosāli ir tas, ka izšķīros par diviem mazajiem, kam neliela gadu starpība! Jā, sākums bija pagrūts, bet tagad, kad iedomājos, cik vienmuļi būtu brālim bez māsas, ir ārkārtīgi patīkama sajūta, ka pirms vairāk kā diviem gadiem ļāvāmies t.s. bēbīšu eiforijai!
Šāda izvēle (Dieva dāvana, protams) noteikti bija balstīta uz manis pašas pieredzi, jo mums ar māsu arī ir ~ divu gadu starpība. Un tā "pleca sajūta", kas mani pavada visu mūžu ir neatsverama!
Man tiešām neērti to uzticamo lasītāju priekšā, kas teic` manu emuāru apmeklējam katru dienu, jo nekādi nespēju iekļaut savas aktivitātes dienas laikā!
Mana nedēļa izskatās apmēram šādi: Pirmdiena - Piektdiena - Sestdiena - Svētdiena!!!
Kur ir pārējās nedēļas dienas!!! Ja kādam uzkrājušās pāris lieku dienu, lūdzu padalieties, jo es tiešām nesaprotu, kur pazūd manējās!!!
Un nu jau atkal piektdiena! Sparīgi gatavojamies Emīlijas ballei - manam mazākajam bērnam šodien paliek jau divi gadi! Rīt paredzēta svinēšana... Bet starp prīštakiem un visādām telpu apgreznībām drusku tomēr ieblogošu par to, ar ko pēdējā laikā aizraujas brālis un māsa.
Zīmēšanu ar krītiņiem nomainījusi gleznošana ar guašām un citām pervēm!
No gleznošanas būdā iekšā! Topā ir būdiņas, būdas un De Būdumi!!! Lielākas un mazākas slēptuves un mājeles tiek veidotas katrā stūrī! Te viena no pirmajām būdiņām (100% Niklāva roku darbs):
Te nākamā, kuras dizainu ietekmēja tētis, bet nekvalitatīvās bildes caur durvju ailu uzņēma mamma sēžot pie šujmašīnas :D:D:D
Vai zinājāt, ka ģimenei ar bērniem, iegādājoties dīvānu, jāņem vērā arī tas, cik labi šis dīvāns transformēsies par būdu? :D:D:D
Bet no būdām pie tīrīšanas darbiem! Pēdējos mēnešos bērni ik pa laikam mazgā galdu un krēslus savā istabā.
Sākās viss ar to, ka Čikai - mūsu mājas vienīgajai kaislīgajai grafiti māksliniecei (jo Niklāvs uz sienas ir zīmējis tikai pāris reizes) kārtējo reizi bija uznākusi iedvesma, papīra pa rokai nebija un tāpēc mākslas darbs tika uzlikts uz galdiņa. "Par sodu" ielēju bļodā ūdeni, pamatīgi saputoju, iedevu švammi un liku, lai mazgā! Un mazgāja! Turklāt abi un ar lielāko prieku! Jē, "sods" izdevās! ;)
Un kopš tās dienas galdiņu ik pa laikam apšvīkā te Čika, te Niklāvs, sak` - ups, mammīt, gadījās, vajag ūdeni un putas!!!! :D:D
Kamēr brālis šai lietai pieiet ar nopietnu pienākuma apziņu, mazajai māsai tas viennozīmīgi vairāk ir tusiņš!
Taču putas pie malas! Pārejam uz virtuvi! Mammai vajadzīgi palīgi pīrāgu cepšanā! Un arī šajā nodarbē Niklāvs jau iepraktizējies tikt līdz gatavam ar gaļu pildītam pīrāgam, kamēr mazā divgadniece vairāk aizņemta čiepjot brāļa darbarīkus un ķiķinot par viņa reakciju uz šīm neģēlībām!
Ziniet, pēdējā laikā ļoti, ĻOTI bieži priecājos par to, cik tomēr kolosāli ir tas, ka izšķīros par diviem mazajiem, kam neliela gadu starpība! Jā, sākums bija pagrūts, bet tagad, kad iedomājos, cik vienmuļi būtu brālim bez māsas, ir ārkārtīgi patīkama sajūta, ka pirms vairāk kā diviem gadiem ļāvāmies t.s. bēbīšu eiforijai!
Šāda izvēle (Dieva dāvana, protams) noteikti bija balstīta uz manis pašas pieredzi, jo mums ar māsu arī ir ~ divu gadu starpība. Un tā "pleca sajūta", kas mani pavada visu mūžu ir neatsverama!
Tāpēc tām/iem, kas šaubās - uz priekšu!
