Jaunas rotaļlietas mūsmājās!!!

Nedēļa sākusies brīnišķīgi!
Turpinu saņemt apsveikuma zvanus no draugiem un vēstules no pazīstamiem un nepazīstamiem cilvēkiem - vienvārdsakot - prieks, ka intervija "Unā" tik daudziem likusies iedvesmojoša, patiesa, atklāta un nesamākslota! Šie visi ir īpašības vārdi, kurus pēdējās dienās dzirdu atkal un atkal, un no visām malām! PAAAALDIES!

Un pie visiem šiem priekiem piepulcējās vēl viens prieks!!! Prieks, kurš uz mūsmājām atceļojis no Grobiņas Liepājas pusē, konkrētāk:


Viss sākās ~ pirms pus mēneša, kad ieinteresējos, vai Ieva ar Guntaru no bloga "Tāfele" var pagatavot maniem mazajiem zinātniekiem katapultīti, ko ieraudzīju Joela blogā.


Un viņi varēja! Un es aizrāvos! Saiedvesmojusies vēl no valdorfiski tendētā "Mama Moontime" bloga, izdomāju, ka manam "mājas bērnudārzam" :D nepieciešamas pavisam vienkāršas koka ripiņas, sprungulīši un "muciņas", lai mazie var uz nebēdu darbināt fantāziju un būvēt visneiedomājamākos arhitektūras objektus! Un, jā, domai lidojot, ievajadzējās arī finiera ripiņas, lai būvētu piramīdas un lai montētu tās kā riepas kaut kad nākotnē topošiem rotaļu traktoriem. Tā nu manas vēlmes auga augumā, bet veselais saprāts (eh, labi, ka ar to man attiecības pēdējā laikā normālas) nobremzēja pie 15LVL un lūk ko sarunāju iegūt savā īpašumā:
1 Joela katapulti
24 finiera ripas
50 dažādu izmēru koka zaru liberiņus

Tā nu uz mana virtuves galda šorīt gozējās kastīte, ko Kundziņš pārveda no Rīgas brauciena! Jau no ārpuses vien tā strāvoja bezgalīgu mīļumu!



Un saturs - tas lika man smaidīt, smaidīt, smaidīt!




Un ziniet, kad blogdraugi no "Tāfeles" manā sirdī pārtapa par tuvākiem draugiem?
Mirklī, kad sāku saiņot vaļā kasti un sapratu, ka vienas katapults vietā pie manis negaidīti atceļojušas divas!!! Jo Grobiņā dzīvojošā radošā ģimenīte, atšķirībā no manis, bija aizdomājusies par to, lai mūsmājās nerastos kašķi rotaļlietu dēļ!!! :D:D:D
Tik mīļš, sirsnīgs un cilvēcīgs žests!!! Un dažas finiera ripas ar` ir piemestas bonusā!




Un jautrība varēja sākties!




Nenocietāmies, kamēr es uzšūšu ar smiltīm pildītus maišeļus un sākām katapultēt!
Viens, divi, trīs - AIZIET!!!




Ak, un vēl! Kastē starp klučiem gozējās arī kāda uzparikte - tās funkciju mēs joprojām cenšamies izpētīt ;)



Un tas ir sīkums, ka līdz vakaram viss kastes saturs bija izklejojis pa mājas pirmo stāvu! 
Bija iemesls uzlikt Youtube manu šīs nedēļas favorītdziesmu no Adeles "Rolling in The deep" un kārtīgi izvingroties!!!

Ceru, ka jūsu nedēļa sākusies tikpat sirsnīgi!

Diāna  – (2011. gada 8. februāris 07:52)  

Vienkārši superīgi. Tās pēdējās mantas funkciju es laikam pat nojaušu, bet, ja man būtu jāparāda, laikam būtu jau aizmirsusi. Tas ir tāds nosacīts seno laiku jojo paveids (ja nemaldos). Mēs kādreiz skolas laikā no diegiem vai striķiem un pogām tādu taisījām. Kaut kādā veidā, turot tos galējos kociņus izstieptus, mēs pogu, man liekas, uztinām vairākas reizes ap diega asi tā, kā Niklāvs tin pirmajā no četrām bildēm, un tad, pakāpeniski iemanoties, varēja tos kokus vienmērīgi attālināt un tuvināt vienu otram (kā akordeonu), un poga visu laiku griezās it kā pati no sevis. Jau biju aizmirsusi par tādu mantu, bet nu noteikti uztaisīšu un pamēģināšu, vai vēl protu to izdarīt.

Madara  – (2011. gada 8. februāris 08:21)  

superīgas mantas. :))
parto jojo tipa - jā arī atceros no savas bērnības, ka tādu taisījām no pogām un striķa. viņu saritina "kā lecot ar lecamauklu", viegli uz riņķi, un tad strauji nostiepj horizontāli līdz galam un tam ir jāuzsāk savu kustību, jāgriežas lielā ātrumā te uz vienu pusi te uz otru pusi, viegi tir rokas kustinot - satuvinot, kā Diāna saka akoredeonu spēlējot. viņš tik ātri rotējot pat interesantu tādu kā dūkuņo izdala. :) lai veicas jaunu mantu apgūšanā :)))

Laine  – (2011. gada 8. februāris 08:50)  

Jā, meitenes - es par šo pogu atcerējos un pat uztaisīju pirms kādām divām nedēļām - secinājām, ka Niklāvs vēl "neiebrauc" tajā štellē un tā es to pogstriķi izjaucu. Tāpēc var redzēt, kā Niklāvs pirmajā bildē tiešām to mēģina izdarīt, bet nesanāca mums... Varbūt dēļ striķa - tāds pastings un slidens...

good-for-nothing  – (2011. gada 8. februāris 09:14)  

Ak jee, mums tagad bezmaz vai jaasarkst, kaa tu te esi muus salieliijusi :)
Jaa, jaa, meitenes pareizi raksta, kaa ar vinju ir jadarbojas. Ja nesank tomeer, tad uzfilmeesimies un aizsuutiisim video pamaaciibu! :)

Aija Elliņa  – (2011. gada 8. februāris 09:39)  

Meitenes, tas pēdējais saucās rūcenis! :)))) Tikko par tādu uzzināju, jo bērnu dārzā svinēs meteņus un bija tādu ērmu jāizgatavo! :) Kad tād poga tur rotē, tai būtu tā riktīgi jārūc!

good-for-nothing  – (2011. gada 8. februāris 10:33)  

Aija, jā - tā rūc! Bet tur ir jaiemanās darboties ar to.

Dzintra  – (2011. gada 8. februāris 11:04)  

Viens vieds vīriš, kas tirgo tāšu vāceles un vēl šo to Brīvdabas muzejā, mums teica, ka šitais "rūcenis" labi trenē/atslogo plecus un "padara visu ķermeni vijīgu"(apmēram tā:)). tāda sajūta arī radās, kad tā lieta aizgāja... versija ar rokturiem izskatās ļoti ērta, bet tad vrbt ir vēl grūtāk - vai tomēr vajdzētu būt vieglāk? - viņu dabūt tai līganajā kustībā nekā turot auklu vienk. uz īkšķiem?
bet kā lai Pircējs neslavē cilvēkus, kas uztaisa tik feinas - un darbietilpīgas tomēr! - mantas par sviestmaizi! mūsu tētis nesen taisīja pogas, ko meitai dāvināt dārziņa grupas biedriem, - pāris stundas svīzdams ņēmās, pulēdams tos 15 vai 16 koka ripuļus:))

anita  – (2011. gada 8. februāris 13:10)  

Jā - tāds rūceinis bija arī man bērnībā. Jāsecija - ka opītis mums nebija diez ko drošu uztaisījis - pogas vietā mums bija kauls. Un rūca šitāda aprekte pamatīgi.
Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Biju pat aizmirsies par tādu mantu

Ierakstīt komentāru