Ballīte nosvinēta!

Uh, pamazām atgūstamies! Iespaidu, prieka, līksmības, mīlestības un cilvēku mūsmājās jau sākot no piektdienas vakara bija tiešām daudz!

Pirmie ciemiņi bija mans brālis ar savu draudzeni! Maniem bērniem mans brālis ir "onkulis Jānis" - allaž jautrais, spēcīgais onkulis, kurš arī šoreiz nežēloja savus stipros plecus, lai mazie varētu kā nākas izbraukāties uz "kamieļa" muguras! Viņa piemēram sekoja arī Kundziņš un tā, paralēli gatavojoties ballītei, mūsu virtuvi piektdienas vakarā piedipināja "kamieļi"!



Sestdienas rītā nesteidzoties tapa uzkodas un telpas noformējums. Doma bija pārvērst ikdienišķo virtuvi par gaisīgu, drusku butaforisku telpu, kas atšķirtos no diendienā redzētās - lai mazajai jubilārei būtu sajūta, ka ballīte tiek svinēta kādā īpašā pasaku vietā! Šim nolūkam sagriezu sešus balta auduma paneļus, piekāru priekšā visām trim durvīm un vēl šur tur. Un balonu vietā šoreiz nolēmu izmēģināt kreppapīra ziedus! Sanāca interesanti un radās gaisīga atmosfēra! Baltais audums atstaroja gan saules starus, gan spuldzīšu gaismu vēlāk un telpa likās gaismas pielieta līdz pat vēlam vakaram!


Lielo saldētavu pārvērtu par t.s. chill out zonu. Mazā gaviļniece to ļoti novērtēja un nu sapucētajai madāmai atlika vien gaidīt ierodamies pirmos ciemiņus!





Nu visi draugi atkal kopā!  Kadrā trūkst vien Adelīnītes, kura diemžēl atbrauca posmā, kad fotoaparāts gandrīz vairs netika cilāts sliktā iekštelpu apgaismojuma dēļ... Tāpēc jautrais kadrs šoreiz bez vienas ciemiņmeitenes...


 Atsevišķs stāsts ir par dzimšanas dienas kūku! Gardo kūku mums uzmeistaroja cepēja no blakuspagasta.


Kad atbildīgais moments ar svecītes nopūšanu bija aiz muguras un trešdaļa kūkas jau notiesāta, neveiksmīgā kārtā pie gardā cepuma pārvietošanas vienam no ciemiņiem misējās un kūka izkrita viņam no rokām!!! Sekoja īss mulsuma mirklis un tad atskanēja smieklu šalts! Nabaga cilvēks pie mums bija pirmo reizi un noteikti jutās pagalam neveikli! :D:D:D:D Ceru, ka mūsu reakcija viņu nomierināja! Turklāt radošu cilvēku kompānijā arī beigta kūka joprojām ir kūka un nepilnu 10 minūšu laikā tapa jauns, pat uzlabots našķis, kurš ātri vien pazuda kārajos vēderos! :D:D:D





Vakarā, kamēr mazie demolēja rotaļu istabu :D:D:D, pieaugušie sazvilna dīvānā skatīties Eirovīzijas pusfināla otro kārtu. Un tad visi, kur nu kurais - uz matračiem, uz dīvāna, uz grīdas un gultās/gultiņās - viss mīļais bariņš ciemiņu un mēs paši devāmies uz dusu, lai pamostos 13. februārī...



Un trīspadsmitajā kā jau trīspadsmitajā 
- kamēr sievieši pa ķēķi, vīri pa lauku, tikmēr mazie pa augšu. Emīlija, nu jau izbijusī un tomēr vēl drusku jubilāre, palūdza "Shaun the Sheep". Gatavojot otrās dienas saimes azaidu, mēs - mammas svēti ticējām, ka multene aizstāj auklīti :D 
Tāpēc liels, MILZĪGS bija mūsu pārsteigums, kad ieraudzījām pa visu bērnistabu izbārstītas putuplasta granulas no t.s. Pupumaisa!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!  Miljons sīku, mazmazītiņu granuliņu ar īpašību ārprātīgi statiski elektrizēties!!!!!!!!!!!!!! Vākšanas darbi bija milzīgi! Dusmas protams arī...  Gan uz mazajiem nešpetnuļiem, kuri noteikti šo gadījumu atcerēsies ar lielāku entuziasmu kā pašu ballīti kopumā :D:D:D, gan uz Pupumaisa ražotājiem, kas nav padomājuši granulas sapildīt atsevišķā oderē!!!

Kad trakākais uzkopšanas posms nu jau aiz muguras, protams spēju par visu pasmieties. :) Rīt vēl jāpapūlas dabūt baltās putuplasta pupiņas laukā no grīdas spraugām un tad laime būs pilnīga!

Šim notikumam šodien vēl tika pievienoti daži saplēsti trauki un lēkājot pa gultu norauta līste...  
Un tomēr, kad ciemiņi sasēdās mašīnā prombraukšanai, māja kļuva tāda saldsērīgi tukša...


Eh, nost ar postballīšu tukšuma sindromu - priekšā taču vēl tik daudz jautru notikumu gaidāmi!

Jau no rītdienas uz nedēļu pievienošos Danas aicinājumam svinēt puiku būšanu jeb "Celebrate the boy"! Arī pagāšgad mans blogfebruāris pagāja zem šī saukļa. Taču šogad izlēmu šai tēmai veltīt vienu nedēļu - radošu, sulīgu, idejām bagātu nedēļu!

Inese  – (2011. gada 14. februāris 00:29)  

:D - jauki izballējāties :)
Pēdējā bildīte jau ar savu noskaņu vien rada saldsērīgu sajūtu - patiešām var sajust to brīdi, kad mājā pēkšņi iestājas klusums...

Una  – (2011. gada 14. februāris 07:57)  

Pie 13.februāra rīta bildes sirsnīgi sasmējos! Ballīte jauka. Bet par pupumaisu jeb slinkummaisu (tā es to saucu, jo kad tajā iesēžas, tad neko citu darīt vairs negribas) runājot - es tos tik tiešām šuju ar oderi, lai bumbiņas nebirst laukā un virspusi var mazgāt, ja nepieciešams.

Iveta  – (2011. gada 14. februāris 09:07)  

Ticu, cik daudz darba ieguldīts, un ticu KĀDS prieks uzņemt ciemiņus.
Atmosfēra ļoti jauka! un piedzīvojums ar kūku superīgs:D- būs ko atcerēties:)

Inese  – (2011. gada 14. februāris 12:10)  

Jauks un jautrs tusiņš jums bijis!:))

kores  – (2011. gada 14. februāris 16:21)  

cerēju ieraudzīt putuplasta bumbiņu bildi :D

Laine  – (2011. gada 14. februāris 16:37)  

Nu, jā... Es ar` pēctam iedomājos, ka vajadzēja nobildēt... Bet baigais šoks bija... Tiešām :D:D:D:D

Sintija  – (2011. gada 15. februāris 08:12)  

Jauki!
Lai mazajai žiperīgs 3. gadiņš! :c)

Ierakstīt komentāru