Uh, pamazām atgūstamies! Iespaidu, prieka, līksmības, mīlestības un cilvēku mūsmājās jau sākot no piektdienas vakara bija tiešām daudz!

Pirmie ciemiņi bija mans brālis ar savu draudzeni! Maniem bērniem mans brālis ir "onkulis Jānis" - allaž jautrais, spēcīgais onkulis, kurš arī šoreiz nežēloja savus stipros plecus, lai mazie varētu kā nākas izbraukāties uz "kamieļa" muguras! Viņa piemēram sekoja arī Kundziņš un tā, paralēli gatavojoties ballītei, mūsu virtuvi piektdienas vakarā piedipināja "kamieļi"!

Sestdienas rītā nesteidzoties tapa uzkodas un telpas noformējums. Doma bija pārvērst ikdienišķo virtuvi par gaisīgu, drusku butaforisku telpu, kas atšķirtos no diendienā redzētās - lai mazajai jubilārei būtu sajūta, ka ballīte tiek svinēta kādā īpašā pasaku vietā! Šim nolūkam sagriezu sešus balta auduma paneļus, piekāru priekšā visām trim durvīm un vēl šur tur. Un balonu vietā šoreiz nolēmu izmēģināt kreppapīra ziedus! Sanāca interesanti un radās gaisīga atmosfēra! Baltais audums atstaroja gan saules starus, gan spuldzīšu gaismu vēlāk un telpa likās gaismas pielieta līdz pat vēlam vakaram!


Lielo saldētavu pārvērtu par t.s. chill out zonu. Mazā gaviļniece to ļoti novērtēja un nu sapucētajai madāmai atlika vien gaidīt ierodamies pirmos ciemiņus!





Nu visi draugi atkal kopā!  Kadrā trūkst vien Adelīnītes, kura diemžēl atbrauca posmā, kad fotoaparāts gandrīz vairs netika cilāts sliktā iekštelpu apgaismojuma dēļ... Tāpēc jautrais kadrs šoreiz bez vienas ciemiņmeitenes...


 Atsevišķs stāsts ir par dzimšanas dienas kūku! Gardo kūku mums uzmeistaroja cepēja no blakuspagasta.


Kad atbildīgais moments ar svecītes nopūšanu bija aiz muguras un trešdaļa kūkas jau notiesāta, neveiksmīgā kārtā pie gardā cepuma pārvietošanas vienam no ciemiņiem misējās un kūka izkrita viņam no rokām!!! Sekoja īss mulsuma mirklis un tad atskanēja smieklu šalts! Nabaga cilvēks pie mums bija pirmo reizi un noteikti jutās pagalam neveikli! :D:D:D:D Ceru, ka mūsu reakcija viņu nomierināja! Turklāt radošu cilvēku kompānijā arī beigta kūka joprojām ir kūka un nepilnu 10 minūšu laikā tapa jauns, pat uzlabots našķis, kurš ātri vien pazuda kārajos vēderos! :D:D:D





Vakarā, kamēr mazie demolēja rotaļu istabu :D:D:D, pieaugušie sazvilna dīvānā skatīties Eirovīzijas pusfināla otro kārtu. Un tad visi, kur nu kurais - uz matračiem, uz dīvāna, uz grīdas un gultās/gultiņās - viss mīļais bariņš ciemiņu un mēs paši devāmies uz dusu, lai pamostos 13. februārī...



Šim notikumam šodien vēl tika pievienoti daži saplēsti trauki un lēkājot pa gultu norauta līste...  
Un tomēr, kad ciemiņi sasēdās mašīnā prombraukšanai, māja kļuva tāda saldsērīgi tukša...


Eh, nost ar postballīšu tukšuma sindromu - priekšā taču vēl tik daudz jautru notikumu gaidāmi!

Jau no rītdienas uz nedēļu pievienošos Danas aicinājumam svinēt puiku būšanu jeb "Celebrate the boy"! Arī pagāšgad mans blogfebruāris pagāja zem šī saukļa. Taču šogad izlēmu šai tēmai veltīt vienu nedēļu - radošu, sulīgu, idejām bagātu nedēļu!